Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Reklāmu efektivitāte


Personāla pētījumi
Darbs un ģimene
Apmierinātība ar darbu


Mediju pētījumi
Internets un bērni
Reklāmu skaita prognoze


Sociālie pētījumi
Tradīciju nozīme
Naivie vēlētāji
Vēlētāju aktivitāte
Klimata pārmaiņas


Tehnoloģijas & risinājumi
Attiecības ar klientiem


Arhīvs


www.tns.lv


Cik nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem ir tradīcijas?

 

17.06.2014. Mūsdienu modernajā un globalizācijas pārņemtajā pasaulē tomēr laiku pa laikam rodas jautājums – vai joprojām ir kāda nozīme tradīcijām? TNS aprīlī un maijā veica Latvijas iedzīvotāju vērtību un to uztveres saistībā ar dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem padziļinātu izpēti dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās – pēc vecuma, dzīvesvietas, tautības u.c. grupās.

 

Tuvojoties Līgo svētkiem, aktuālāks ir tradīciju un ar to ievērošanu saistītais aspekts. Sarunā par tradīciju jautājumiem iedzīvotāji lielākoties atzīst, ka tās ievēro neregulāri, tomēr vairākums aptaujāto uzsver to nozīmīgumu, jo tradīcijas tiek uzskatītas par vienu no galvenajām atšķirības zīmēm no citām tautām.

 

Saistībā ar tradīcijām izkristalizējās 3 nozīmīgi aspekti.

 

1. Tradīcijas laika gaitā ir mainījušās un pielāgojušās iedzīvotājiem, viņu dzīvesveidam, nevis otrādi, kad iedzīvotāji pielāgotos tradīcijām.

 

Piemēram, tie paši Līgo svētki - ja kādreiz tie saistījās ar būšanu tuvāk dabai un dabas procesiem, tad pēdējos gados šie svētki diezgan pārliecinoši ienāk arī pilsētā - Līgo svētki Rīgā, 11. novembra krastmalā, kur pulcējas ne tikai rīdzinieki, kuriem varbūt nav iespējas aizbraukt tuvāk pie dabas, bet arī citu pilsētu un lauku iedzīvotāji.
Līdzīgi arī Lielā talka, kas kļuvusi nu jau par plašu nacionāla mēroga tradīciju, kas attīstījusies no šaurākas mājsaimniecību rūpes par savu sētu un tuvāko apkārtni.

 

2. Tradīcijas ir kļuvušas par moderna dzīvesveida sastāvdaļu.

 

Kā vienu no jauno laiku tradīcijām var minēt arī pliko skrējienu Līgo naktī Kuldīgā pār Ventas tiltu, kur vienīgais pieļaujamais piesegs skrējiena laikā ir Jāņu vainags vai pirts cepure. Līdzīgi ir arī ar tautas dziesmu dziedāšanu, kas senāk asociējās tikai ar dažādām folkloras kopām un suitu sievām. Tagad salīdzinoši veiksmīgi tās tiek atkal iedzīvinātas, piemēram, Dzelzs Vilka vai Skyforger izpildījumā.

 

3. Tradīcijas ir tautas identitātes un nacionālās vērtības sastāvdaļa.

 

Lai arī dažkārt mums trūkst skaidrojuma dažādām zināmām tradīcijām, piemēram, kāpēc Lieldienās jākrāso olas, tradīcijas mūs padara lepnus un atšķirīgus no citām tautām, tās veicina mūsu piederības sajūtu zemei un valstij. Jo tikai Latvijā tā prot saplūkt jāņuzāles, pīt vainagus un lēkt pāri ugunskuram, kā nekur citur to nedara.

 

Tas, ka tradīcijas mainās, ir jāņem vērā arī zīmoliem. Kā piemēru var minēt vienu no senākajām alus darītavām Aldaris, kur Līgo svētku nozīmīgumu komunikācijā izmanto jau izsenis, tikai laika gaitā būtiski ir mainījies tas, kā par svētkiem tiek runāts. Ja iepriekš uz alus pudeles etiķetes tika attēloti tradicionālie Jāņi ar ugunskuru un Jāņu nakts noskaņu, tad šobrīd tiek piedāvāta 10-paka (kas mūsdienās aizvieto alus mucu) īpašā Līgo svētku noskaņā ar nelielu dāvaniņu.

 

 

Tradīcijas ir tikai viena no lietām, kas ir būtiska iedzīvotāju vērtību uztverē.

 

TNS veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju vērtību uztveri saistībā ar dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem atklāj vēl citus, ne tikai ar tradīcijām saistītus, aspektus un to, kā zīmols var caur tiem uzrunāt patērētājus un izmantot to savā izaugsmē. Par tiem pastāstīsim nākamajos rakstos un semināros.

 

Lai uzzinātu plašākus pētījuma rezultātus par Latvijas iedzīvotāju vērtību uztveri, sazinieties ar mums!

 

Sigita Kalnakārkle

Klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e sigita.kalnakarkle@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības