Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Reklāmu efektivitāte


Personāla pētījumi
Darbs un ģimene
Apmierinātība ar darbu


Mediju pētījumi
Internets un bērni
Reklāmu skaita prognoze


Sociālie pētījumi
Tradīciju nozīme
Naivie vēlētāji
Vēlētāju aktivitāte
Klimata pārmaiņas


Tehnoloģijas & risinājumi
Attiecības ar klientiem


Arhīvs


www.tns.lv


Kādas ir darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas Latvijā?

 

17.06.2014. Pakāpeniski uzlabojoties nodarbinātības situācijai, kā arī valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, ir interesanti aplūkot, vai un kā to izjūt paši darba ņēmēji.

 

Pagājušā gada nogalē TNS veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (60%) turpmākajos 12 mēnešos nesagaida izmaiņas personīgajā darba situācijā. Ceturtā daļa (25%) aptaujāto nākamajos divpadsmit mēnešos sagaida pat personīgās darba situācijas uzlabojumus un tikai neliela daļa (4%) iedzīvotāju sagaida personīgās darba situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir pozitīvāk noskaņoti nekā vidēji visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji. Tā personīgās darba situācijas uzlabošanos sagaida aptuveni piektdaļa (18%) Eiropas Savienības iedzīvotāju, bet ceturtdaļa (25%) Latvijas iedzīvotāju, savukārt, pasliktināšanos – desmitdaļa (10%) Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju un tikai 4% Latvijas iedzīvotāju.

 

Turpmāk sīkāk aplūkosim TNS šī gada pavasarī veiktā pētījuma rezultātus par darba ņēmēju viedokli par savu nodarbinātības situāciju, tai skaitā darba slodzes vērtējumu, darba devēju nodrošinātajām darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un citiem aktuāliem jautājumiem.

 

Vairums darba ņēmēju savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu

 

TNS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 2/3 darba ņēmēju (64%) savu pašreizējo darba slodzi raksturo kā atbilstošu. Pārāk augsta darba slodze ir aptuveni 1/4 darba ņēmēju (26%) Latvijā, kamēr gandrīz katrs desmitais aptaujātais to raksturo pat kā pārāk zemu (7%).

 

Raksturīgi, ka tie darba ņēmēji, kuri nedēļā strādā 40 stundas, savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu, savukārt tie, kuri nedēļā strādā vairāk nekā 40 stundas, savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.

 

 

Darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas

 

Gandrīz 2/3 darba ņēmēju (60%) ir atzinuši, ka viņiem tiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas (piemēram, elastīgs darba laiks, attālināta darba iespējas u.c.). Savukārt aptuveni 1/3 darba (30%) ņēmēju viņu darbavietās šādas iespējas nodrošinātas netiek.

 

Raksturīgi, ka darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas caurmērā biežāk netiek nodrošinātas ražošanā strādājošiem (46%), ko, visticamāk, ietekmē darba specifika.  Savukārt tie darba ņēmēji, kuri nedēļā nostrādā mazāk nekā 40 stundas, ir atzinuši, ka darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas biežāk tiek nodrošinātas (75%), par ko, iespējams, liecina arī mazāks nostrādāto stundu skaits (var atnākt uz darbu nedaudz vēlāk vai aiziet ātrāk utml.).

 

Salīdzinoši visbiežāk darba ņēmējiem tiek nodrošināts elastīgs darba laiks (65%), papildus brīvas svētku dienas bez jau oficiāli kalendārā noteiktajām, piemēram, 1.septembris, bērnu dārza vai skolas izlaidums (45%), kā arī attālināta darba iespējas (23%). Salīdzinoši retāk – papildus brīvas dienas nepieciešamības gadījumā, piemēram, savas vai bērna slimības gadījumā bez ārsta zīmes, ārsta apmeklējumam, par nostrādāto laiku uzņēmumā (5%), un bērna pieskatīšana darbavietā (4%).

 

Vidēji biežāk elastīga darba laika iespējas ir minējuši tie darba ņēmēji, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 1-5 gadus (69%), kā arī aptaujātie, kuri nedēļā nostrādā mazāk nekā 40 stundas (82%). Savukārt papildus brīvas svētku dienas caurmērā biežāk ir saņēmuši darba ņēmēji ar augstākiem personīgiem ienākumiem (451 EUR un vairāk) (53%), kā arī aptaujātie, kuri nedēļā nostrādā likumā paredzētās 40 stundas (50%). Raksturīgi, ka attālināta darba iespējas caurmērā biežāk ir pakalpojumu sfērā (32%) un mikro uzņēmumos (1-9 darbinieki) strādājošajiem (33%), kā arī tiem darba ņēmējiem, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 1-5 gadus (31%).

 

 

Ģimenes Latvijā ir kopumā ir atbalstošas, iesaistītas un zinošas par savu tuvinieku darba dzīvi

 

TNS dati liecina, ka ģimenes Latvijā kopumā ir atbalstošas, iesaistītas un zinošas par savu tuvinieku darba dzīvi, tomēr dažādās sociāldemogrāfiskās apakšgrupās iezīmējas interesantas atšķirības.

 

Absolūtais vairākums (80%) ģimeņu atbalsta savus tuviniekus viņu darbā, kā arī aptuveni 2/3 nedusmojas, ka  tuvinieki velta darbam pārāk daudz sava laika (63%). Jāuzsver, ka līdzīgs  darba ņēmēju ģimeņu īpatsvars kopumā lepojas ar savu tuvinieku veikto darbu (65%). Interesanti, ka vairāk nekā 2/3 darba ņēmēju ir atzinuši, ka ģimene arī kopumā izprot viņu veiktos darba pienākumus (68%), un nedaudz mazāk kā 2/3 aptaujāto mājās ar ģimeni pārrunā savas darba lietas (63%).

 

Jāatzīmē, ka Vidzemē nodarbināto (93%), kā arī to darba ņēmēju ģimenes, kuriem ir zemāki personīgie ienākumi (līdz 150 EUR) (96%), caurmērā biežāk atbalsta savus tuviniekus viņu darbā.

 

Iezīmējas sakarība, ka apgalvojumam “mana ģimene lepojas ar darbu, ko veicu” vidēji biežāk piekrīt darba ņēmēji ar augstākiem ģimenes un personīgiem ienākumiem (451 EUR un vairāk).

 

Interesanti, ka ar ģimeni mājās par savām darba lietām salīdzinoši biežāk runā sievietes (71%), kā arī Rīgas iedzīvotāji (71%).

 

Savukārt ģimenes par pārāk daudz darbam veltīto laiku biežāk dusmojas uz tiem tuviniekiem, kuru personīgie ienākumi ir zem vidējā netto atalgojuma valstī (301-450 EUR) (46%) un, kuri strādā vairāk par 41 stundu nedēļā (46%). Ģimenes caurmērā biežāk neizprot to savu tuvinieku veiktos darba pienākumus, kuriem ir pamatizglītība (73%).

 

 

Par pētījumu

Pētījumu kompānija TNS 2014. gada februārī darba ņēmēju vidū veica aptauju par dažādiem nodarbinātības jautājumiem. Aptauja tika veikta tiešsaistes interviju veidā, aptaujājot 534 darba ņēmējus. Izlase ir reprezentatīva Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam.

 

TNS Eirobarometra pētījumu Latvijā veica no 2013.gada 2. līdz 17.novembrim, aptaujājot 1007 pilsoņus, kas vecāki par 15 gadiem un kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Plašāk ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības