Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Neatvairāmi zīmoli
Zīmolu komunikācija
Neiromārketinga pieredze
Auto zīmolu tendences


Personāla pētījumi
Personāla vadītāja loma
Lielo uzņēmumu darbinieki
Spoguļpētījumi


Mediju pētījumi
Reklāmas tirgus
Sociālo tīklu lietošana


Sociālie pētījumi
Ceļošanas plāni
Pārvietošanās pilsētās


Tehnoloģijas & risinājumi
HiPO darbinieku pētījumi


Arhīvs


www.tns.lv


Eiropiešu pārvietošanās paradumi pilsētās

 

23.04.2014. Pilsētās sastopas dažādi cilvēki, dažādas intereses, nozares un darbības, pilsētas ir dažādu sociālo un ekonomisko aktivitāšu centri. Tomēr nereti tieši pilsētās veidojas dažādas ar satiksmi saistītas problēmas – sastrēgumi, ceļu satiksmes negadījumi, veidojas paaugstināts gaisa piesārņojums. Pārdomāta un pareizi attīstīta transporta infrastruktūra ir sekmīgas sociālās un ekonomiskās attīstības pamatā – ar šādu vēstījumu Eiropas Komisija sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS ir veikusi speciālu Eirobarometra pētījumu par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu attieksmi pret pārvietošanos pilsētās. Šajā rakstā sniegts ieskats Latvijas un citu ES valstu pilsoņu attieksmē pret pārvietošanās veidiem, nozīmīgām ar satiksmi saistītām problēmām, kā arī viedokļi par to, kas ir atbildīgs par problēmu risināšanu.

 

Kādi ir iecienītākie pārvietošanās veidi Latvijā un Eiropas Savienībā?

 

Latvijā ar sabiedrisko transportu vismaz reizi nedēļā pārvietojas gandrīz puse jeb 49% iedzīvotāju. Kā liecina Eirobarometra pētījuma rezultāti, šis rādītājs ierindo Latvijas pilsoņus kā visaktīvākos sabiedriskā transporta lietotājus starp visām ES 28 dalībvalstīm un ievērojami apsteidz 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējos sabiedriskā transporta lietošanas rādītājus. Vidēji visās ES dalībvalstīs vismaz reizi nedēļā ar sabiedrisko transportu pārvietojas trešā daļa (35%) eiropiešu.

 

Latvijas iedzīvotāju ir arī aktīvi kājāmgājēji – vismaz reizi nedēļā ar kājām pārvietojas 97% Latvijas pilsoņu. Arī šis ir augstākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm, ievērojami pārsteidzot ES 28 vidējo rādītāju - 88% eiropiešu vidēji vismaz reizi nedēļā pārvietojas kājām. Salīdzinoši, gandrīz tikpat naski kājāmgājēji kā Latvijā ir arī Polijā, Bulgārijā un Čehijā - vismaz reizi nedēļā kājām pārvietojas 96% Polijas pilsoņu un 94% Bulgārijas, Čehijas un Slovākijas pilsoņu.

 

Saprotams, ka sabiedriskais transports un iešana kājām nav vienīgie pārvietošanās līdzekļi pilsētā. Vērojot ielas, tajās manāmi arvien vairāk riteņbraucēju, kas liecina, ka velosipēds kļūst ne tikai par brīvā laika, bet arī ikdienas sastāvdaļu. Arvien vairāk pilsētnieku riteni uztver kā ērtu, lētu un efektīvu pārvietošanās līdzekli, tādējādi velosipēdam kļūstot par pilsētas kultūras elementu. Kaut arī Latvijas vidējie riteņbraukšanas rādītāji ir par 4 procentpunktiem augstāki nekā vidēji ES – vismaz reizi nedēļā ar velosipēdu pārvietojas 1/3 jeb 33% Latvijas iedzīvotāju un 29% eiropiešu – tomēr šie rādītāji ievērojami atpaliek no aktīvākajiem Eiropas Savienības riteņbraucējiem, kuri mīt un minās Nīderlandē, Somijā un Dānijā. Kā liecina pilsoņu sniegtās atbildes, Nīderlandē vismaz reizi nedēļā ar velosipēdu brauc 71% pilsoņu, Somijā – 57%, savukārt Dānijā – 56% pilsoņu.

 

 

Tomēr vidēji 65% Latvijas pilsoņu vismaz reizi nedēļā brauc ar automašīnu. Šis rādītājs gan nebūt nav augstākais Eiropas Savienībā, kur vidēji vismaz reizi nedēļā ar automašīnu pārvietojas 76% aptaujāto. Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā ar automašīnu pārvietojas Kiprā (95%), Maltā (89%) un Luksemburgā (89%). Taču salīdzinoši daudz iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā ar automašīnu pārvietojas arī Nīderlandē (83%), Dānijā (85%) un Somijā (82%), kas ir arī ES aktīvāko velobraucēju valstis. Kā viens no skaidrojumiem tendencei bieži pārvietoties ar autormašīnu ir darba un dzīvojamās zonas nošķiršana, kas ir sekmējusi piepilsētu attīstību: darbavietas ir izvietotas pilsētās, to centros vai nomalēs, taču dzīvojamā zona pakāpeniski pārceļas no pilsētām uz piepilsētām, kas tiek uztvertas kā ģimenei, bērniem un atpūtai drošāka, klusāka un kopumā piemērotāka dzīves telpa. Tā rezultātā cilvēki ik dienu mēro n-tos kilometrus no mājvietām piepilsētās uz darbavietām pilsētās.

 

Nozīmīgas problēmas pilsētās

 

Neraugoties uz to, ka Latvijā salīdzinoši daudz pilsoņu vismaz reizi nedēļā pārvietojas gan ar sabiedrisko transportu, gan automašīnu, Latvijas iedzīvotāji kā pilsētās nozīmīgu problēmu visbiežāk minējuši tieši pārvietošanās izmaksas (74%). Otra salīdzinoši biežāk nosauktā problēma Latvijas pilsētās ir nelaimes gadījumi (62%), tai seko gaisa piesārņojums (58%), satiksmes sastrēgumi (53%) un troksnis (45%). Salīdzinot - vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu vidū visbiežāk par nozīmīgāko pilsētu problēmu nosaukts gaisa piesārņojums (81%), taču kā nozīmīgas salīdzinoši bieži nosauktas arī pārējās problēmas.

 

 

Pilsētās ik dienas pārvietojas liels skaists cilvēku. Kaut arī Latvijā liels skaits pilsoņu vismaz reizi nedēļā pārvietojas kājām, tomēr tādas pilsētām raksturīgas problēmas, kā nelaimes gadījumi, gaisa piesārņojums, satiksmes sastrēgumi, troksnis, ir nenoliedzami saistītas ar satiksmes intensitāti. Pastāv dažādi viedokļi un ir piedāvāti dažādi risinājumi ar satiksmi, tās intensitāti un drošību saistītiem jautājumiem – tos šeit neapskatīsim. Tomēr TNS pētījuma rezultāti ļauj iepazīties ar eiropiešu viedokli par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par ar satiksmi saistītu problēmu, konkrēti, satiksmes intensitāti, risināšanu.

 

Interesanti, ka gan Latvijas, gan ES pilsoņi kopumā visbiežāk uzskata, ka par satiksmes samazināšanu pilsētā galvenā atbildība ir jāuzņemas tieši pilsētu varasiestādēm (Latvijas pilsoņi – 58%; Eiropas Savienības pilsoņi vidēji - 56%). Tikai Francijas, Luksemburgas un Nīderlandes jeb triju no 28 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi salīdzinoši biežāk uzskata, ka galvenā atbildība par satiksmes samazināšanu pilsētās ir jāuzņemas pašiem pilsoņiem – pilsētu iedzīvotājiem (attiecīgi, Francijā - 56%, Luksemburgā - 55%, Nīderlandē - 51%). Salīdzinājumam, Latvijā šādu atbildi snieguši tikai 29% aptaujāto.

 

Apkopojot datus, secinām, ka kopumā Eiropas Savienības pilsoņu vidū automašīna vēl arvien ir dominējošais pārvietošanās līdzeklis pilsētās. Taču ES pilsoņi par nozīmīgām uzskata dažādas ar satiksmes intensitāti saistītas problēmas. Diemžēl, visbiežāk izskan viedoklis, ka par šo problēmu risināšanu ir atbildīgas pilsētu varasiestādes un salīdzinoši retāk uzskats, ka par problēmu risināšanu ir atbildīgi paši pilsētu iedzīvotāji.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social laika posmā no 2013.gada 24. maija līdz 9. jūnijam veica Eirobarometra pētījumu, aptaujājot 27 680 Eiropas Savienības pilsoņus 28 dalībvalstīs. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 18 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Latvijā pētījumu kompānija TNS aptaujāja 1 018 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Ar plašākiem Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta lapā: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības