Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Laimīgi pircēji
Lojalitātes kartes


Personāla pētījumi
IT darbaspēka izaicinājumi
Koučings


Mediju pētījumi
Reklāmu izmēri
Preses lasīšana
Skatīšanās ar laika nobīdi
TV panelis


Sociālie pētījumi
Kultūras patēriņš
Rūpes par veselību


Tehnoloģijas & risinājumi
Zīmola spēks


Arhīvs


www.tns.lv


Aizvien vairāk uzņēmēju zina, kas ir koučings

 

17.12.2013. TNS pētījumi par darba vidi Latvijā atklāj, ka strādājošie par vienu no svarīgākajiem pievilcīga darba devēja aspektiem uzskata rūpes par darbinieku izaugsmi un apmācību nodrošināšanu. Personāla jomas speciālisti arvien vairāk runā par koučingu (no angļu vārda „coach” – treneris, konsultants) kā metodi, ar ko palīdzēt darbiniekiem attīstīties, apgūt jaunas iemaņas un sasniegt nospraustos personīgos un biznesa mērķus. Tāpēc jau kopš 2011.gada TNS pēta, ko uzņēmumu vadītāji zina un domā par koučingu, kā to izmanto praksē. Šajā rakstā iepazīstināšu jūs ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, lai katram būtu iespēja spriest, cik daudz mītu vai aizspriedumu, un cik faktu ir uztverē par šo personāla attīstības rīku.

 

Pēdējo 2 gadu laikā ir vērojama tendence, ka pieaug to uzņēmumu vadītāju skaits, kas ir informēti par koučingu, un attiecīgi mazāk kļuvis to vadītāju, kas neko nezina par šo darbinieku attīstības metodi. Ja 2011.gadā 49% uzņēmumu vadītāju atklāja, ka zina, kas ir koučings, vai arī kaut ko par to ir dzirdējuši, tad šogad tie jau ir 54%.

 

Iezīmējas sakarība, ka labāka informētība un izpratne par koučingu ir vērojama uzņēmumos ar pilnīgām vai daļējām ārvalstu īpašumtiesībām, pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī uzņēmumos ar gada apgrozījumu no 2 līdz 5 miljoniem latu. Savukārt salīdzinoši biežāk par koučingu vēl neko nezina ārpus gan Rīgas esošu, gan padomju laikos dibinātu, gan arī tirdzniecības uzņēmumu vadītāji. Šādas tendences varētu būt skaidrojamas ar atšķirīgu informācijas pieejamību, kā arī uzņēmumu vadītāju gatavību jauniem, līdz šim neizmantotiem risinājumiem personāla vadībā.

 

Kaut arī ir pieaugusi informētība par koučingu, tā izmantošana ir saglabājusies 2011.gada līmenī. TNS pētījums parāda, ka 13% par koučingu informēto uzņēmumu vadītāja jau to izmanto biznesa praksē, savukārt vēl 9% plāno sākt izmantot. Šobrīd gan vairākums (72%) no tiem, kas kaut ko zina par koučingu, to tomēr neplāno izmantot.

 

Salīdzinoši vairāk koučingu izmanto pēc darbinieku skaita vidējos uzņēmumos (ar 50-99 darbiniekiem), ar 2012.gada apgrozījumu no 500 000 līdz 1 miljonam latu un uzņēmumos ar ārvalstu īpašniekiem. Interesanti, ka 2011.gadā uzņēmuma vadītāju, kas neizmantoja, bet vēl tikai plānoja iesaistīt koučus biznesa mērķu sasniegšanā, salīdzinoši vairāk bija uzņēmu vidū ar 50–99 darbiniekiem. Tātad plāni šo 2 gadu laikā ir realizējušies reālā rīcībā.

 

 

2013.gadā vairāk nekā puse (56%) uzņēmumu, kuri jau izmanto koučingu kā biznesa rīku, to izmanto kā ārpakalpojumu. Koučinga ārpakalpojumu izmantošana pēdējo 2 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi – 2011.gadā tikai 12% koučingu praktizējošo uzņēmumu piesaistīja ārpakalpojumu sniedzējus. Šogad Vēl 7% uzņēmumu koučingu izmanto gan kā ārpakalpojumu, gan to sniedz kāds uzņēmuma darbinieks.

 

38% no koučingu izmantojošajiem uzņēmumiem atklāj, ka viņi šo uzdevumu ir deleģējuši kādam no saviem darbiniekiem. Ja koučinga process tiek organizēts ar uzņēmuma iekšējiem resursiem, tad biežāk tieši vadītājs darbojas kā koučs saviem padotajiem (72%). Vēl salīdzinoši bieži koučings ir uzticēts kādam citam uzņēmuma speciālistam (31%), bet retāk – personāla vadītājam vai speciālistam (8%). Jāsaka gan, ka nelielos uzņēmumos ar 10-19 nodarbinātajiem biežāk personāla vadītāja vai speciālista pārziņā ir koučinga sarunas ar darbiniekiem.

 

 

Vēl arvien izplatītākais viedoklis par koučingu ir kā par 21.gadsimta modes tendenci – tā domā 61% uzņēmumu vadītāju. Iespējams, šāds mīts ir saistīts ar to, ka vēl arvien vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju nezina, kas ir koučings.

 

Nedaudz vairāk nekā 2/5 uzņēmumu vadītāju uzskata, ka koučings var veicināt uzņēmuma biznesa mērķu sasniegšanu (45% snieguši atbildes “pilnībā piekrītu” un “drīzāk piekrītu”), kā arī peļņas rādītāju palielināšanu (41% snieguši atbildes “pilnībā piekrītu” un “drīzāk piekrītu”). Salīdzinoši biežāk pārliecību par koučinga izmantošanas pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma peļņu pauž vadītāji no uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, savukārt pretējās domās biežāk ir vadītāji, kas pārstāv vidēja lieluma uzņēmumus ar 20-49 darbiniekiem vai ar apgrozījumu no 101 000 līdz 1 miljonam latu gadā.

 

1/5 jeb 19% uzņēmumu vadītāju domā, ka koučings ir nepieciešams tikai vājiem uzņēmumiem ar problēmām. Likumsakarīgi, ka uzņēmumu vadītāji, kuri neko nezina par koučingu, salīdzinoši biežāk pauž šādu negatīvu viedokli par koučingu.

 

 

Koučinga uztvere ir tieši saistīta ar uzņēmumu informētību un šīs metodes izmantošanu. Jo vairāk uzņēmumu uzzinās plašāk par koučingu, turklāt arī izmēģinās un sajutīs labumus, ko tas var sniegt biznesam, jo mazāk mītu un aizspriedumu par to būs uzņēmumu vadītāju prātos. Lai katram uzņēmumam izdodas atrast īsto veidu, kā attīstīt savus darbiniekus un sasniegt izaugsmi!

 

Par pētījumu

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija TNS Latvia 2013. gada martā uzņēmumu vadītāju, īpašnieku vidū veica aptauju par dažādiem ar personāla vadību saistītiem jautājumiem. Uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta telefoninterviju veidā, kopumā aptaujājot 500 uzņēmumu vidējā un augstākā līmeņa vadītājus. Šo pētījumu TNS veic kopš 2011. gada, nodrošinot datu salīdzināšanas iespējas dinamikā.

 

Signe Kaņējeva

TNS lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
t 67 096 300
e signe.kanejeva@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības