Īsumā par visu


TNS pasaulē
5 jautājumi ekspertam


Mārketinga pētījumi
Uzmanības piesaiste
Klientu apkalpošana


Personāla pētījumi
Darbinieku piesaistība
Darba & ģimenes dzīve


Mediju pētījumi
Planšetdatoru lietošana
Reklāmu laiki
Medija attīstība


Sociālie pētījumi
Līdzdalības demokrātija


Tehnoloģijas & risinājumi
Sociālo tīklu monitorings
Slepeno tikšanās


Arhīvs


www.tns.lv


Cik tālu stiepjas līdzdalības demokrātijas robeža?

 

11.06.2013. Nupat notikušās pašvaldību vēlēšanas Latvijā pārsteidza ar zemo vēlētāju aktivitātes rādītāju. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, šī gada 1. jūnijā pie vēlēšanu urnām devušies mazāk nekā puse (46%) no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Šis skaitlis rosina pārdomas, vai tas patiesi bija karstums, vai arī kādi citi cilvēkam nekontrolējami un vairāk vai mazāk racionāli iemesli, kādēļ vairāk nekā puse vēlētāju nolēma šajā jūnija pirmās sestdienas aktivitātē nepiedalīties. Tieši šajā kontekstā 2013. gada februārī pētījumu aģentūras TNS veiktais Eirobarometra pētījums sniedz ieskatu Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas pilsoņu, attieksmē pret līdzdalības demokrātiju.

 

Kaut arī demokrātija pati par sevi ietver pilsoņu līdzdalību dažādu lēmumu pieņemšanā, pretstatā pārstāvniecības demokrātijai, līdzdalības demokrātija salīdzinoši vairāk uzsver dažādu iedzīvotāju veidotu grupu iesaisti demokrātijas procesos. Līdz ar to viens no veidiem, kā aplūkot pilsoņu iesaisti līdzdalības demokrātijā, ir pievērst uzmanību gan pilsoņu aktivitātēm dažādos ar līdzdalības demokrātiju saistītos procesos, gan šo procesu efektivitātes novērtējumam, kā arī dažādajām iedzīvotāju veidotajām grupām, precīzāk, nevalstiskajām organizācijām (NVO), biedrībām un asociācijām.

 

Cik vērtīgi ir līdzdarboties?

 

Lūgti novērtēt dažādu darbību ietekmi uz politikas lēmumu pieņemšanu, kā visefektīvāko gan ES pilsoņi kopumā, gan Latvijas pilsoņi noradījuši piedalīšanos vietēja/ reģionāla mēroga vēlēšanās (ES – 73% un Latvijā – 59%). Būtiski, ka novērojama negatīva sakarība starp noteiktu vēlēšanu veidu un vēlētāju uzskatu par šo procesu efektivitāti: jo plašāka mēroga vēlēšanas tās ir, jo retāk gan eiropieši vidēji, gan Latvijas pilsoņi uzskata līdzdalību šajā procesā par efektīvu politikas lēmumu pieņemšanas ietekmēšanā. Ja vietēja/ reģionāla mēroga vēlēšanas par efektīvām uzskata 59% Latvijas pilsoņu, tad valsts mēroga vēlēšanas par efektīvām uzskata 54% pilsoņu, savukārt dalību Eiropas mēroga vēlēšanās par efektīvu uzskata vien trešā daļa (32%) Latvijas pilsoņu. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas pilsoņu dalību NVO vai biedrībās, asociācijās uzskata par efektīvām politikas lēmumu ietekmēšanai, kamēr to par efektīvu uzskata nedaudz vairāk nekā puse eiropiešu (54%).

 

Cik tālu sniedzas ietekmes spēja?

 

Kā jau iesākumā minēts, līdzdalības demokrātiju nosaka dažādu sabiedrības locekļu veidotu organizāciju jeb NVO un biedrību/asociāciju līdzdalība politikas lēmumu pieņemšanā. Šīs organizācijas kā nevajadzīgas politikas lēmumu ietekmēšanai norāda tikai 36% Latvijas pilsoņu. Taču jautāti par šo organizāciju ietekmes mērogu, novērojama līdzīga negatīvā sakarība, kā tas bija ar piedalīšanos dažādās vēlēšanās: jo plašāks ir politikas lēmumu pieņemšanas lauks, jo mazāka pēc iedzīvotāju domām, ir šo organizāciju ietekme uz politikas lēmumu pieņemšanas procesu. Piemēram, par NVO un biedrību/asociāciju spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu vietējā līmenī piekrīt lielākā daļa (72%) Latvijas pilsoņu, par spēju ietekmēt valsts līmenī – 58%. Savukārt par šo organizāciju spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES līmenī – vien 44%. Kaut arī Latvijas rādītāji ir salīdzinoši zemāki nekā ES vidēji, tomēr arī ES vidējos rādītājos ir novērojama līdzīga tendence.

 

Līdzdalības demokrātija praksē

 

Taujāti par reālu iesaistīšanos līdzdalības demokrātijā, Latvijas pilsoņi biežāk izteikuši savu viedokli internetā vai sociālajos medijos (27%), kamēr ES pilsoņi vidēji biežāk parakstījuši petīcijas (34%). Teju katrs desmitais Latvijas pilsonis (14%) un kopumā katrs ceturtais ES pilsonis (24%) ir paudis savu viedokli par publiskiem jautājumiem vietēja/ reģionāla mēroga ievēlētam pārstāvim. Vietēja/ reģionāla mēroga vēlēšanās ir piedalījies katrs desmitais Latvijas pilsonis (14%) un kopumā katrs piektais ES pilsonis (18%). Tomēr lielākā daļa norāda, ka nav veikuši nevienu no minētajām darbībām (52% - Latvijā un 42% - ES). Arī veiktās darbības norāda uz aktivitātes sarukumu atkarībā no politikas procesu mēroga – jo plašāks ir politikas procesa darbības lauks, jo kūtrāki pilsoņi kļūst.

 

Cik tad tālu stiepjas līdzdalības demokrātijas robežas? Kā rāda Eirobarometra pētījuma rezultāti, jo tālāk tās sniedzas, jo vājākas tās kļūst. Paturot prātā zemo vēlētāju aktivitāti 2013. gada pašvaldību vēlēšanās un faktu par 2014. gadā plānotajām Saeimas vēlēšanām, kā arī redzot pētījuma iezīmēto negatīvo sakarību, līdzdalības demokrātijas nākotnes prognozes ir satraucošas. Jautājums paliek aktuāls – kāds varētu būt stimuls, kas šīs robežas stiprinās, kas izmainīs tendences un veicinās līdzdalības demokrātiju?

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra Flash 373 pētījumu veica 2013.gada februārī, aptaujājot 25 551 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.

 

Latvijā Eirobarometra Flash pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS, aptaujājot 1001 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā virs 15 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Ar plašākiem Eirobarometra pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Alise Lāce

Klientu atbalsta vadītāja
t 67 096 300
e alise.lace@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības