Īsumā par visu


TNS pasaulē
5 jautājumi ekspertam


Mārketinga pētījumi
Uzmanības piesaiste
Klientu apkalpošana


Personāla pētījumi
Darbinieku piesaistība
Darba & ģimenes dzīve


Mediju pētījumi
Planšetdatoru lietošana
Reklāmu laiki
Medija attīstība


Sociālie pētījumi
Līdzdalības demokrātija


Tehnoloģijas & risinājumi
Sociālo tīklu monitorings
Slepeno tikšanās


Arhīvs


www.tns.lv


Daiva Plauškaite-Camacho Andrade: mana īstā aizrautība ir cilvēku uzvedības izpratne

 

11.06.2013. TNS ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām, kas pārstāvēta vairāk nekā 80 valstīs. Šajā un arī turpmākajos elektroniskajos vēstešos veidosim jaunu sadaļu "5 jautājumi ekspertam", kurā iepazīstināsim jūs ar TNS pētījumu ekspertiem - profesionāļiem gan Latvijā, gan Baltijā, gan arī citās TNS valstīs. Jauno sadaļu sāksim ar interviju ar mūsu Lietuvas kolēģi, kas nesen ar lekciju uzstājās Golden Hammer.

 

No 6 līdz 7. jūnijam Rīgā norisinājās starptautiskais reklāmas festivāls Golden Hammer, kurā ar lekciju par reklāmu testēšanu viesojās DAIVA PLAUŠKAITE-CAMACHO ANDRADE, pieredzējusī kvalitatīvo pētījumu eksperte no Lietuvas. Daivai ir jau vairāk nekā 9 gadus ilga pieredze pētījumu jomā, un šobrīd viņa vada tirgus pētījumu nodaļu uzņēmumā TNS LT. Tomēr Daivas īstā aizrautība ir tieši kvalitatīvie pētījumi. 2007.gadā patērētāju vajadzību izpētes institūts NeedScope International Daivai piešķīra nozīmīgo apbalvojumu kā gada labākajam kvalitatīvo pētījumu praktiķim. Esot Latvijā, Daiva dalījās ar pieredzi un idejām par cilvēku uzvedības un zīmolu pozicionēšanas komunikācijas materiālos risinājumiem. Aizrautība, enerģiskums un patiess prieks par darbu, kas tiek darīts, staroja no Daivas gan lekcijas, gan intervijas laikā - aicinām arī Jūs iepazīties tuvāk!

 

Laura Vendele: Tev ir milzīga pieredze fokusa grupu moderēšanā. Savas karjeras laikā esi vadījusi vairāk nekā 450 fokusa grupas un veikusi 300 padziļinātās intervijas. Kas Tev patīk un aizrauj kvalitatīvajos pētījumos?

Daiva Plauskaite-Camacho Andrade: Cilvēki. Man patiešām patīk dažādi cilvēki. Uzskatu, ka, sarunājoties ar tik daudziem cilvēkiem, aug tolerances sajūta. Tolerance pret visu – atšķirīgiem viedokļiem, attieksmēm, statusu sabiedrībā. Vēl viens kvalitatīvā pētījuma aspekts ir vienkāršā valoda. Jūs iemācāties paskaidrot lietas, nelietojot izsmalcinātus vārdus. Tas viss padara vieglāku komunikāciju ne tikai ar respondentiem, bet arī ar klientiem. Uzzinu arī ļoti daudz lietu: tēmās, par ko runājam pētījumos ietilpst viss, sākot ar finanšu pakalpojumiem un beidzot ar šampūna izvēli un lietošanu. Tā kā zinātkāre ir viena no manām dabiskajām īpašībām, šis darbs man ir perfekti piemērots. Vienmēr cenšos skatīties dziļāk un katrā jautājumā atklāt vairāk. Nepietiek tikai pajautāt: „Kāpēc?”. Daudz svarīgāk ir saprast, kas slēpjas aiz šī „kāpēc”.

 

Kuros gadījumos uzņēmumiem būtu vērts izvēlēties kvalitatīvos pētījumus? Kad tie ir visefektīvākie?

Uzņēmumi var izvēlēties kvalitatīvos pētījumus, ja tie vēlas uz lietām palūkoties ar savu klientu (vai konkurentu) acīm. Tomēr būtiski sagatavot klientu, īpaši, ja viņi kvalitatīvo pētījumu veic pirmoreiz. Jo „iedomātais patērētājs” mēdz atšķirties no „reālā patērētāja”. Klientam jābūt gan gatavam dzirdēt negatīvu viedokli par savu zīmolu, produktu vai pakalpojumu, neuztverot to pārāk personīgi, gan spējīgam pēc tam izdarīt racionālus secinājumus.

 

Raksturo, lūdzu, lietuviešus kā fokusa grupu dalībniekus! Piemēram, latviešiem ir tendence būt rezervētiem un kautrīgiem, dažkārt viņi baidās izteikt savus uzskatus, kamēr krievi ir daudz atvērtāki.

Lietuvieši… viņi ir aizdomīgi, ne kautrīgi, bet rezervēti – JĀ. Jaunieši kļūst atvērtāki savās izpausmēs. Saskatu arī atšķirību starp cilvēkiem no lielām pilsētām un mazām pilsētiņām. Pirmie ir prasīgāki, viņiem ir vairāk ideju, kā uzlabot lietas, bet tajā pašā laikā viņiem ir "maskas", aiz kurām tie slēpjas, kas fokusa grupas laikā ir jāatklāj. Cilvēki no mazākām pilsētām ir atvērtāki, atklāti un draudzīgi. Viņi varbūt jums nepiedāvā daudz spīdošu ideju, bet tā vietā gūstat sajūtu, ka varat runāt kā ar draugiem.

 

Tavas runas nosaukums festivālā Golden Hammer bija “Nogalinošas vai dziedējošas lielās idejas? – Reklāmu testēšana kvalitatīvajos pētījumos”. Vai vari nosaukt vislabāko dziedējošas idejas piemēru?

Savā runā vēlējos cilvēkiem parādīt, ka fokusa grupas nav tikai respondenti. Moderatoram ir svarīga loma rezultātu interpretēšanā. Piemēram, ja respondenti saka: „Mums tas nepatīk”, ne vienmēr tas nozīmē, ka ideja ir slikta. Vienkārša „patikas” un „nepatikas” pārbaude kvalitatīvajā pētījumā ir slikts paradums. Klientam vai reklāmas aģentūrai jābūt skaidri uzstādītiem mērķiem, jāzina, ko viņi ar ideju vēlas panākt. Labs piemērs bija alus reklāma, par kuru respondenti teica daudz slikta. Galu galā mēs aģentūrai ieteicām ideju nenogalināt, bet labāk mainīt dažas ainas. No tām izņēma (respondentiem jūtīgās) vēstures un reliģijas tēmas. Ar cilvēkiem saistīti daži vispārīgi likumi, kas būtu jāpatur prātā: cilvēki ir daudzvārdīgāki, kad tiem jāpastāsta, kas nepatīk, it īpaši, ja tiek aizskartas viņu vērtības.

 

Ko Tu vēlētos ieteikt mārketinga un reklāmas speciālistiem Latvijā?

Mans novēlējums ir būt optimistiskākiem un vienlaikus vairāk uzticēties mums un izaicināt mūs – pētniekus. Ja vēlamies sasniegt pašus labākos rezultātus, darbam jābūt interesantam.

 

Ar Daivu sarunājās Laura Vendele, TNS mārketinga vadītāja Latvijā.


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības