Īsumā par visu


TNS Latvijā
Vadības jaunumi


Mārketinga pētījumi
Būvnieku klienti
Zīmolu attīstība
Inovācijas izaugsmei
Neiromārketings


Personāla pētījumi
Pievilcīgie darba devēji
Darbinieku labklājība


Mediju pētījumi
Reklāmu reģistrs
Attieksme pret internetu
TV skatīšanās


Sociālie pētījumi
Brīvdienu plāni


Tehnoloģijas & risinājumi
Biznesa vides pētījumi
Pūļavota pētījumi
Pētījumu process


Arhīvs


www.tns.lv


Atklājot pētījumu procesa „noslēpumus”

 

03.04.2013. Statistikas būtība ir iespēja aptaujāt mazāku iedzīvotāju skaitu un viņu viedokli attiecināt uz lielāku skaitu. Tomēr, lai iegūtu pētījumu rezultātus, kurus varētu attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir jāveic apjomīgs socioloģisks darbs un jāievēro virkne noteikumu. Tāpēc nav pārsteigums, ka nereti iedzīvotājiem un arī klientiem rodas jautājumi par pētījumu procesu. Šajā un arī turpmākajos elektroniskā vēstneša izdevumos es pievērsīšos biežāk uzdoto jautājumu skaidrošanai.

 

Vai pietiek ar 1000 aptaujātiem cilvēkiem, lai spriestu par visas Latvijas iedzīvotāju viedokli?

 

Tas, vai 1000 aptaujāto jeb respondentu ir pietiekami, nosaka dažādi faktori. Ja tiek aptaujāti 1000 cilvēki Doma laukumā, tad tā ir aptauja, kurā noskaidrots to cilvēku viedoklis, kuri aptaujas veikšanas laikā ir bijuši Doma laukumā.  Tāpat arī, ja kādā interneta vietnē publicētu aptauju aizpilda 1000 cilvēki, tad tā ir konkrētās interneta vietnes apmeklētāju, turklāt interneta lietotāju, aptauja.
Lai 1000 cilvēku viedokli varētu attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir jāizpildās virknei nosacījumu. Kā piemēru apskatīšu pētījumu, kurā jāaptaujā visas Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem.

 

1) Pētījuma izlases izveide

Pētījuma izlase tiek aprēķināta, ņemot vērā Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par iedzīvotāju skaitu sadalījumā pēc:

 

■ dzimuma,
■ vecuma,
■ tautības,
■ reģioniem,
■ apdzīvotās vietas tipa (Rīga, pilsēta, lauki).

 

Ja Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem dzīvo 47,5% vīriešu un 52,5% sieviešu (PMLP dati uz 2013.gada 1.janvāri), tad arī pētījumā tiek aptaujāts tāds pats procents vīriešu un sieviešu. Ja Zemgalē dzīvo 12,2% no visiem 15-74 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem, tad arī pētījumā 12,2% no aptaujātajiem respondentiem būs no Zemgales. Var teikt, ka pētījuma izlase ir miniatūra Latvija, kurā iedzīvotāji pārstāvēti tieši tādās pašās proporcijās, kā tas ir realitātē.

 

2) Pētījuma veikšanas vietas izvēle

Tiešo interviju gadījumā, atbilstoši izveidotajai pētījuma izlasei, tiek nejauši atlasīti aptaujas punkti jeb adreses, kurās intervētājam jāuzsāk aptaujāt iedzīvotāji. Adreses ir izkaisītas pa visu Latviju. Katrā aptaujas punktā ir jāveic 5, 8, 10 vai cits iepriekš noteikts interviju skaits. Intervētājs zvana pie norādītās adreses durvīm, ja konkrētās adreses iedzīvotāji ir atsaucīgi, veic interviju un tad iet uz nākamo mājsaimniecību, ievērojot konkrētu „soli”. Tas nozīmē, intervētājs nevis zvana pie nākamajām durvīm vai veic interviju tajā mājsaimniecībā, kas viņu aicina, bet izlaižot divas, trīs, četras vai vairāk mājsaimniecības. Intervētājam ir jāievēro arī tas, kādā virzienā doties – augošā vai dilstošā māju un dzīvokļu numerācijas secībā.

 

Telefoninterviju gadījumā tiek zvanīts uz nejauši atlasītiem tālruņa numuriem. Pētījuma gaitā tiek sekots līdzi, lai respondentu skaits nepārsniegtu katrā izlases apakšgrupā noteikto aptaujājamo iedzīvotāju skaitu.

 

3) Respondenta izvēle

Mājsaimniecībā intervētājs nedrīkst aptaujāt to mājsaimniecības locekli, kurš vēlas piedalīties aptaujā, bet gan to, kuru pienākas aptaujāt. Tiek izmantoti speciāli respondentu atlases principi, kas nosaka, kuru cilvēku aptaujāt, piemēram, jaunākā vīrieša princips un dzimšanas dienas princips.

 

Izpildot virkni iepriekšminētos socioloģijas principus, TNS katram Latvijas iedzīvotājam nodrošina vienlīdz lielu iespēju iekļūt pētījumā aptaujājamo cilvēku vidū.

 

Ja pētījums veikts saskaņā ar visiem nosacījumiem, tad rezultātā tiek aptaujāts Latvijas iedzīvotāju skaitam proporcionāli atbilstošs respondentu skaits un, izmantojot statistikas metodes (datu svēršana), datus var attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Kāpēc aptaujā 1000 nevis 2000 vai vairāk cilvēkus?

 

Tas, cik daudz cilvēku katrā pētījumā aptaujā, ir atkarīgs no kopējā cilvēku skaita pētījuma mērķa grupā, pieļaujamās statistiskās kļūdas un tā, cik sīkos griezumos vēlamies analizēt datus.

 

Ja visas Latvijas 15-74 gadu vecu iedzīvotāju aptaujā datus vēlamies analizēt standarta griezumos, t.i. pēc dzimuma, vecuma, tautības, apdzīvotas vietas tipa un reģiona, tad pietiek arī ar 500 respondentiem. Ja dati jāanalizē sīkākos griezumos, tad pētījuma izlase ir jāveido tik liela, lai katrā no analizējamām grupām būtu pietiekams aptaujāto skaits.

 

Kāpēc es nekad neesmu aptaujāts?

 

Saskaņā ar CSP 2013. gada pirmā ceturkšņa datiem, šobrīd Latvijā dzīvo 2 028 200 iedzīvotāju. 2012.gadā TNS veica gandrīz 200 tūkstošus interviju, kas ir apmēram 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Katram iedzīvotājam tiek dota vienlīdz liela iespēja piedalīties aptaujā.

 

Vēlos uzdot pretjautājumu – vai Jūs vienmēr atverat durvis, kad pie tām zvana? Vai vienmēr paceļat telefona klausuli, ja zvana svešs numurs? Ja esat atvērti, iespējams, kādu dienu Jūs kļūsiet par aptaujas dalībnieku.

 

Paldies par atsaucību un viedokli tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas jau ir piedalījušies pētījumos!

 

Santa Tolka

Ražošanas un attīstības direktore
t 67096300
e santa.tolka@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības