Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Patērētāju reakcijas
Auto nozare
Mutvārdu slava
Lojalitātes kartes


Mediju pētījumi
Mediju pētījumi 2012.gadā
Reklāmu rekordi
Preses lasīšana


Sociālie pētījumi
Demogrāfijas tendences
Valodu apguve


Tehnoloģijas & risinājumi
Kvalitatīvie pētījumi
Reakcijas ātrums


Pētījumi pasaulē
TNS pētījumi pasaulē


Arhīvs


www.tns.lv


Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas un to pielietošana dzīvē

 

18.12.2012. Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz 2 svešvalodas, savukārt 13% iedzīvotāju zina vismaz 3 svešvalodas. Un tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

 

Turklāt jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi - vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas svešvalodas – 25% eiropiešu, vismaz 3 svešvalodas - 10% eiropiešu, savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

 

Svešvalodu zināšanu pielietošana

 

Lielākā daļa (65%) Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio. Tāpat salīdzinoši biežāk Latvijas iedzīvotāji izmanto savas svešvalodu zināšanas saskarsmē ar draugiem (54%), pielieto darbā – tiešās sarunās un telefonsarunās (42%), kā arī svešvalodu zināšanas noder, izmantojot internetu (38%) un lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus (27%). Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes izmanto pavadot atvaļinājumu ārvalstīs.

 

Desmitā daļa (10%) iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes pielieto citā veidā. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka nav nepieciešamības pielietot svešvalodu zināšanas.

 

 

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, svešvalodu prasmes visbiežāk tiek pielietotas, pavadot atvaļinājumu ārzemēs – attiecīgi puse 50% eiropiešu svešvalodas izmanto atrodoties atvaļinājumā ārzemēs. Tāpat salīdzinoši biežāk eiropieši svešvalodu zināšanas izmanto skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio (37%), izmanto internetā (36%), kā arī saskarsmē ar draugiem (35%).

 

Svešvalodu apguve un pilnveidošana

 

Domājot par jaunu svešvalodu apgūšanu vai esošo valodas prasmju pilnveidošanu, Latvijas iedzīvotāji kā galvenos iemeslus, kas viņus pamudinātu apgūt svešvalodas, visbiežāk norāda bezmaksas apmācības (42%). Tāpat iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka svešvalodas apgūtu vai pilnveidotu, ja tas veicinātu paaugstināšanu amatā un labākas karjeras iespējas (25%), kā arī ja pēc tam būtu iespējas strādāt ārzemēs (22%).

 

Tāpat liela daļa Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi apgūt jaunas svešvalodas vai pilnveidot svešvalodu prasmes, ja viņiem par to maksātu (19%), ja būtu iespēja mācīties valodu valstīs, kur tā ir pamatvaloda (17%), kā arī, ja pēc valodas apguves būtu iespējas ceļot uz ārzemēm (17%).

 

 

Samērā neliela daļa iedzīvotāju būtu gatavi mācīties svešvalodas, ja darba devējs ļautu svešvalodu apgūt darba laikā (14%), ja apmācības būtu pieejamas internetā (12%), ja būtu iespējams atrast kursus, kas atbilstu darba režīmam, grafikam (11%), kā arī, ja labi svešvalodu kursi būtu pieejami televīzijā vai radio (8%). 9% iedzīvotāju ir norādījuši citus iemeslus, kuri viņus pamudinātu apgūt vai pilnveidot svešvalodas.
Un tikai desmitā daļa (10%) Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nevēlas mācīties vai uzlabot nevienu svešvalodu.

 

Analizējot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu kopējo viedokli, kā visbiežākie iemesli svešvalodu apguvei vai pilnveidošanai tiek minēti – ja mācības būtu bezmaksas (29%), ja par mācībām būtu samaksa (19%), ja tas veicinātu paaugstināšanu amatā, labākas karjeras iespējas (18%), kā arī, ja būtu iespēja mācīties valstīs, kurā tā ir pamatvaloda (18%) un citus. Savukārt 16% eiropiešu minējuši, ka nevēlas mācīties vai pilnveidot nevienu svešvalodu.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra pētījumu veica no 2012.gada 25.februāra līdz 11.martam, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.

 

Latvijā Eirobarometra pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS, aptaujājot 1 024 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Dace Goško

Klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e dace.gosko@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības