Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Patērētāju reakcijas
Auto nozare
Mutvārdu slava
Lojalitātes kartes


Mediju pētījumi
Mediju pētījumi 2012.gadā
Reklāmu rekordi
Preses lasīšana


Sociālie pētījumi
Demogrāfijas tendences
Valodu apguve


Tehnoloģijas & risinājumi
Kvalitatīvie pētījumi
Reakcijas ātrums


Pētījumi pasaulē
TNS pētījumi pasaulē


Arhīvs


www.tns.lv


Demogrāfijas tendences Latvijā – izmaiņas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju profilā

 

18.12.2012. Nav noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk – pie vainas ir gan emigrācija, gan fakts, ka mirušo skaits jau vairākus gadus pārsniedz dzimušo skaitu Latvijā. Kā tas nākotnē varētu mainīt vidējā Latvijas iedzīvotāja sociāldemogrāfisko profilu un kādus riskus šīs izmaiņas var nozīmēt uzņēmumiem?

 

Centrālās statistikas pārvades dati par Latvijā dzīvojošo skaitu dažādos vecumos liecina, ka pašlaik ir robs to iedzīvotāju vidū, kuriem ir aptuveni 13 gadi. Tas varētu nozīmēt, ka pēc 5 gadiem Latvijas augstskolās būs ievērojami mazāk studentu un pēc 5-8 gadiem jūtamu darbaspēka trūkumu var izjust arī uzņēmumi Latvijā. Zemāk ir Latvijas iedzīvotāju dzimuma un vecuma piramīda 2012. gada sākumā1.

 

 

Demogrāfs Ilmārs Mežs prognozē, ka šajā situācijā, kad ir vērojams topošo darba ņēmēju potenciāls trūkums, mēs varam sagaidīt masveida imigrāciju. Un, kaut arī pašlaik imigrantu skaits Latvijā vēl nav ievērojams, drīzumā mēs varēsim sastapt ārzemniekus dažnedažādos amatos. Ilmārs Mežs saka: „Veselības aprūpē vajadzēs ārstus, apkalpojošo personālu. Jā, un tikai tagad kādam drīkst šķist, ka viņš nelabprāt ārstēsies pie tumšādaina daktera. Paies vien daži gadi, kad būs tikai viena izvēle – ārsts no Indijas, Šrilankas, Lībijas vai nekāds.”2 

 

Pēc Tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas politiķi un valdība norādīja uz nepieciešamību risināt demogrāfiskās problēmas un veikt reformas dažādās politikas sfērās. Tomēr 2012.gada martā TNS veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka 88% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdība, kā savu prioritāti, nav izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu. Pretējo viedokli pauda 5% aptaujāto. Respondentiem tika arī lūgts nosaukt, kas, pēc viņu domām, ir atbildīgs par valsts demogrāfisko problēmu risināšanu. 82% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka tā ir valdība, 42% - ka paši iedzīvotāji. Interesanti atzīmēt, ka atbildi „paši iedzīvotāji” biežāk nekā caurmērā norādīja latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem un tie, kuri mājsaimniecībā dzīvo vieni.

 

 

Nenoliedzami, ka valdībai ir svarīga loma demogrāfijas problēmu risināšanā, taču arī citi aģenti, piemēram, uzņēmumi, var sniegt ieguldījumu šajā jautājumā, pielāgojot darba vidi un grafiku jauno māmiņu vajadzībām vai atbalstot vietējo kopienu. Taču uzņēmējiem šajā situācijā ir arī svarīgi saprast, kā tuvākajā laikā varētu mainīties to darbinieku loks.

 

Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, strauji noveco. Līdz ar to ir jāņem vērā, ka drīzumā firmas darbinieku vidējais vecums (un līdz ar to vajadzības) mainīsies. 2012. gads ir Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, kura ietvaros arī notika Labklājības ministrijas un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotais konkurss „Senioriem draudzīgs uzņēmums”. Šāds pasākums Latvijā norisinājās pirmo reizi ar mērķi skaidrot, kā praktiski veidot senioriem piemērotu darba vidi un attīstīt atbilstošu personāla politiku un motivāciju, kā arī popularizēt uzņēmumu labās prakses piemērus uz senioru vērstas nodarbinātības politikas īstenošanā3.  Taču var prognozēt, ka tādi jautājumi, kā darbavietas pielāgošana un dažāda veida apmācības senioriem turpmāk var kļūt par Latvijas uzņēmumu ikdienu. Jo gadījumā, ja sabiedrība ātri tehnoloģiski attīstās, arī darba iemaņas ātri noveco.

 

Tāpat var paaugstināties ar veselības aprūpes jomu saistītie izdevumi, jo sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids ar laiku noved pie dažādām veselības problēmām, kuras tāpat bieži piemeklē gados vecākus cilvēkus. Ja pašlaik Latvijā ir viens pensijas vecuma iedzīvotājs uz četriem iedzīvotājiem darbspējas vecumā, tad pēc 50 gadiem šī proporcija, pēc Eirostat aplēsēm, varētu būt 3 pret 4.4  Un, kaut arī iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz palielinājies 2012.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas notika sakarā ar pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu.

 

Cits svarīgs jautājums, kas uzņēmējiem jau tuvākajā laikā var kļūt aktuāls – ārzemju darbaspēka iesaistīšana. Un šajā gadījumā runa nav tikai par augsti kvalificētu – lai nodrošinātu augsti kvalificēto sociālo reprodukciju, būs nepieciešams arī nekvalificēts darbaspēks – piemēram, augsti kvalificētais var darbā pavadīt ilgāku laiku, jo ir kāds, kas iztīra māju, uzrauga bērnus5.  Un kaut vēsturiski imigrācija latviešiem saistās ar nacionālo identitāti, sociālo drošību un bieži tā tiek uzskatīta par etnisko draudu, ir jāsaprot, ka arvien tukšāka Latvija būs pietiekami pievilcīga dažādu vairāk vai mazāk eksotisko valstu iedzīvotājiem. Un, lai arī Latvijas politikas kontekstā mēs varam runāt par imigrantu nevēlamību, pasaules ikdienas prakses pieredze rāda, ka tā nav ilgtspējīgas stratēģijas nostāja6.

 

Taču liela daļa (66%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, pēc jaunākās aptaujas datiem, arī paši uzskata, ka tuvākajā laikā visi aizbraukušie latvieši diez vai atgriezīsies un brīvu vietu varētu aizņemt imigranti.

 

 

Apkopojot visu iepriekš minēto, ir jācer, ka demogrāfa Ilmāra Meža vārdi atradīs atsaucību Latvijas valdības un iedzīvotāju vidū: „Ja mums ir vēzis, tad no kā ir vairāk bail ielaist līdz pēdējai stadijai, kad stāvoklis ir neatgriezenisks, vai saslimšanu noteikt ātri un izārstēt? Latvijā ir demogrāfiskais vēzis. Ceru, ka tā ir pirmā stadija, ka varam situāciju mainīt uz labu.”7

 

Taču viens nu ir skaidrs – ir jāgatavojas garam darba mūžam!

 

Atsauces

1. Demogrāfiskās statistikas galvenie rādītāji 2011.gadā

2. Ilmārs Mežs: Latvijai ir demogrāfiskais vēzis, 2011

3. Pasākums "Senioram draudzīgs uzņēmums"

4. Projected old-age dependency ratio, Eurostat

5. Imigrantu integrācija Latvijā, Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009

6. Turpat.

7. Ilmārs Mežs: Latvijai ir demogrāfiskais vēzis, 2011

 

Nataļja Kovaļova

Klientu atbalsta vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e natalja.kovalova@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības