Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Apgrozījuma pieaugums
Neiromārketings


Mediju pētījumi
Prese un digitālā vide
Reklamētākie zīmoli


Sociālie pētījumi
Uzņēmējdarbība ES
Uzņēmējdarbība LV
Latvijas attīstība
Apmierinātība ar dzīvi


Paralēlā darbība
Ģimenei draudzīgs komersants


Arhīvs


www.tns.lv


Kā apmierinātība ar dzīvi kopumā ietekmē iedzīvotāju uzskatus?

 

04.10.2012. Kopējā apmierinātība ar dzīvi ietekmē mūsu katra ikdienu visdažādākajos veidos. Bet cik lielā mērā apmierinātība ar dzīvi ir saistīta ar uzskatiem par to, kā panākt, lai tavu viedokli sadzird lēmumu pieņēmēji? TNS veiktajā Eirobarometra pētījumā tika iegūtas atbildes, kas, izmantojot datu apstrādes metodi sakarību ciešuma noteikšanai, ļauj atklāt pastāvošo saistību.

 

Kopš pagājušā gada kopējā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi par diviem procentpunktiem un pašlaik trīs ceturtdaļas ES pilsoņu atzīst, ka kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi (21% - ļoti apmierināti; 56% - drīzāk apmierināti).

 

Augstākā apmierinātība ar dzīvi Eiropas Savienības valstu vidū ir Zviedrijas (98%), Dānijas (97%), Luksemburgas (94%), Nīderlandes (94%) un Somijas (94%) pilsoņu vidū, savukārt zemākā apmierinātība ar dzīvi - Grieķijas (32%), Portugāles (34%), Bulgārijas (40%) un Ungārijas (42%) pilsoņu vidū.

 

Lai gan apmierinātība ar dzīvi Latvijas pilsoņu vidū kopš pagājušā gada ir pieaugusi par sešiem procentpunktiem, Latvijas iedzīvotāju vidējais apmierinātības rādītājs ir kopumā salīdzinoši zems, ieņemot tikai 20.vietu starp 27 ES dalībvalstīm.

 

 

Lai izmantotu datus turpmākai apstrādei un pielietotu korespondentanalīzi, valstis tiek iedalītas trīs salīdzinošās grupās pēc to vidējā apmierinātības ar dzīvi līmeņa. Tiek izveidotas grupas - valstis ar augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni (zaļa krāsa); valstis ar vidēju iedzīvotāju apmierinātības līmeni (violeta krāsa) un valstis ar zemu iedzīvotāju apmierinātības līmeni (sarkana krāsa). Dalījumi šādās grupās ir balstīti uz valstu kopējiem apmierinātības rādītājiem.

 

Eirobarometra pētījumā tika noskaidrots arī ES iedzīvotāju uzskati par viņu iespējām padarīt savu viedokli zināmu lēmumu pieņēmējiem. Tā kā kopumā ES iedzīvotāji uzskata, ka viņu ikdienu vislielākajā mērā ietekmē nacionāla līmeņa autoritātes (51%), kam seko reģionāla vai lokāla līmeņa (34%) un Eiropas līmeņa autoritāšu ietekme (9%), var secināt, ka galvenais lēmumu pieņēmējs, kuram būtu jāsadzird dažādu cilvēku viedoklis, iedzīvotāju skatījumā, ir valstu valdības vai parlamenti.

 

Par vislabāko veidu, kā panākt dažādu cilvēku viedokļa sadzirdēšanu gan ES, gan Latvijas līmenī, pilsoņi norāda piedalīšanos vēlēšanās. Un, lai gan ES līmenī vairāk nekā puse (54%) pilsoņu norāda šo veidu kā vislabāko, Latvijā uzticība šim viedokļa sadzirdēšanas veidam ir salīdzinoši zema – tika 41%. Rezultātā Latvija kopā ar Lietuvu un Čehijas Republiku ES līmenī dala 21.-24.vietu. Vēl zemāka uzticība balsošanai vēlēšanās kā sadzirdamam viedokļa paušanas veidam ir Slovākijā (37%), Slovēnijā (34%), Polijā (31%) un Itālijā (30%).

 

 

Ja ES līmenī par citiem nozīmīgiem veidiem, kā panākt, ka lēmumu pieņēmēji sadzird dažādu cilvēku viedokļus, tiek atzīta petīcijas parakstīšana (14%) un piedalīšanās vietēja līmeņa debatēs (13%), tad Latvijā par labākajiem veidiem šā mērķa sasniegšanai tiek atzīta - piedalīšanās streikā (22%) un demonstrācijās (18%). Kā salīdzinoši mazāk efektīvie veidi, lai panāktu pilsoņu viedokļu sadzirdēšanu, Latvijas iedzīvotāju vidu tiek atzīti – kļūšana par patērētāju asociācijas biedru (1%; ES līmenī - 6%), kļūšana par NVO biedru vai atbalstītāju (4%; ES līmenī - 6%) un piedalīšanās debatēs internetā (5%; ES līmenī - 5%).

 

Lai pārbaudītu, vai starp valstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni un viņu uzskatiem par vislabākajiem viedokļa paušanas veidiem pastāv saistība, sakarību ciešuma noteikšanai tiek izmantota korespondentanalīze.
Pēc datu apstrādes veikšanas ir vērojamas sakarības - vairāki no viedokļu paušanas veidiem un vairākas valstis ir savā starpā ciešāk saistītas, savukārt citi viedokļu paušanas veidi un valstis neuzrāda ciešas sakarības.

 

 

Pēc analīzes veikšanas var secināt, ka pastāv trīs ciešāk saistītas kopas. Viena no tām apvieno izteikti demokrātiskus uzskatus par viedokļu paušanu – balsošanu vēlēšanās un iesaistīšanos arodbiedrībās; otra kopa - salīdzinoši radikālākus uzskatus par piedalīšanos demonstrācijās un streikos kā vislabākajiem viedokļa paušanas veidiem, savukārt trešā kopa atzīst salīdzinoši miermīlīgākus viedokļa paušanas veidus – petīciju parakstīšanu un kļūšanu par patērētāju asociācijas biedru. Katrai no šīm faktoru grupām ir ciešākas saistības ar dažādām valstīm.

 

Valstis, kurās pastāv izteikti demokrātisks viedoklis par vislabākajiem viedokļa ietekmēšanas veidiem, īpaši atzīstot balsošanu vēlēšanās un iesaistīšanos arodbiedrībās ir Luksemburga, Nīderlande, Beļģija, Somija un Malta. Visās no šīm valstīm, izņemot Maltu, iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi līmenis ir augsts.

 

Valstis, kurās kā vislabākie veidi, kas nodrošina viedokļa sadzirdēšanu, tiek atzīta izteikti aktīvāka un radikālāka darbība – piedalīšanās streikos un demonstrācijās – ir Polija, Slovākija, Čehija, Latvija un Bulgārija. Visās šajās valstīs, izņemot Bulgāriju, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir vidējā līmenī.

 

Savukārt, valstis, kurās kā labākais veids, kā panākt, lai lēmumu pieņēmēji sadzird dažādus viedokļus, ir norādīta petīciju parakstīšana un kļūšana par patērētāju asociācijas biedriem, ir Polija, Grieķija, Ungārija un Spānija. Visās šajās valstīs, izņemot Spāniju, iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi līmenis ir zems.

 

Nav noliedzams, ka iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi kopumā ietekmē daudzu un dažādu faktoru komplekss un pilnīgu šo saistību atklāšanai būtu nepieciešams veikt plašu un padziļinātu analīzi. Tajā pat laikā ir nozīmīgi aizdomāties par to, kas ietekmē iedzīvotāju apmierinātību un vai apmierinātība ar dzīvi ir vecinātājs vai rezultāts noteikta viedokļa pastāvēšanā konkrētā valstī. Katrā ziņā, balstoties datu analīzē, nav iespējams noliegt, ka pastāv noteiktas sakarības to valstu vidū, kuras raksturo līdzīgas pazīmes, šajā gadījumā – iedzīvotāju apmierinātība ar savu dzīvi kopumā.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social 2012.gada maijā veica Eirobarometra pētījumu, aptaujājot 32 728 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs un 6 ES kandidātvalstīs, kā arī Kipras turku kopienā. Pētījumā par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 18 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Latvijā pētījumu aģentūra TNS aptaujāja 1 007 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Ar plašākiem Eurobarometer pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties EK mājaslapā: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

 

Monta Dalke

Klientu atbalsta vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e monta.dalke@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības