Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
Apgrozījuma pieaugums
Neiromārketings


Mediju pētījumi
Prese un digitālā vide
Reklamētākie zīmoli


Sociālie pētījumi
Uzņēmējdarbība ES
Uzņēmējdarbība LV
Latvijas attīstība
Apmierinātība ar dzīvi


Paralēlā darbība
Ģimenei draudzīgs komersants


Arhīvs


www.tns.lv


Vai uzņēmējdarbība ES atšķiras no uzņēmējdarbības citur pasaulē?

 

04.10.2012. Eiropas Savienība ir nolēmusi nopietni risināt jautājumu par atšķirībām uzņēmējdarbībā ES un citās valstīs. “Palīdzēt ES rūpnieciskajam pamatam kļūt konkurētspējīgam, veicinot uzņēmējdarbību un attīstot jaunas prasmes” ir viena no ES stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Stratēģijas pamatuzdevums ir veicināt izaugsmi. TNS nesen veiktie pētījumi par to, kā eiropieši vērtē uzņēmējdarbību un tās sniegtās iespējas, kāda ir eiropiešu motivācija dibināt uzņēmumus, sniedz padziļinātu izpratni par uzņēmējdarbības lomu ES attīstībā.

 

Domājot plašāk par to, kas ir uzņēmējdarbība, rodas jautājums, vai tā ir tikai tautsaimniecības koncepcija? Varbūt arī vērtība, dzīvesveids? Vai pamudinājums aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbībā, radīt vairāk inovāciju un aizvien vairāk cilvēkiem uzsākt uzņēmējdarbību, ir risinājums Eiropas iespējamajai ekonomiskajai krīzei?

 

TNS Eirobarometra pētījuma ietvaros eiropiešiem tika piedāvāts vērtību saraksts - vārda brīvība, miers, tolerance un atvērtība pret citiem, uzņēmējdarbība u.tml., un lūdzām izvēlēties tās vērtības, kuras, viņuprāt, vislabāk tiek īstenotas Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Rezultāti atklāja, ka uzņēmējdarbība ir vērtība, kuru, salīdzinājumā ar citām valstīm pasaulē, cilvēki ES īsteno vismazāk. Līdz ar to varam secināt, ka uzņēmējdarbība netiek uztverta kā tipiska nodarbe ES iedzīvotāju vidū.

 

 

Šī tendence pieaug - lai gan kopš 2007. gada to eiropiešu īpatsvars, kuri uzskata, ka uzņēmējdarbība vislabāk tiek īstenota ES, ir nedaudz pieaudzis (no 28% līdz 32%), savukārt to eiropiešu īpatsvars, kas uzskata, ka uzņēmējdarbība ir raksturīgāka citām valstīm pasaulē, ir būtiski pieaudzis (no 18% līdz 30%).

 

Lai gan tiek uzskatīts, ka citas valstis var mācīties no ES attiecībā uz tādām vērtībām kā vārda brīvība, miers, tolerance un atvērtība pret citiem, paši Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka ES atpaliek, ja runājam par uzņēmējdarbību.

 

Eiropieši uzskata, ka ES iedzīvotāji un uzņēmumi nav pietiekami inovatīvi un uzņēmējdarbību veicoši. Uzņēmējiem noderīga varētu būt pētījuma atziņa, ka, reklamējot savas uzņēmējdarbības, inovāciju un pētnieciskās un attīstības darbības un paveikto, uzņēmums vai zīmols var kļūt pievilcīgāks nekā konkurenti, un tas var veicināt izaugsmi.

 

Eiropas jaunatnes interese par uzņēmējdarbības sākšanu

 

Kad Eiropas jauniešiem (vecumā no 15 līdz 29 gadiem) tika lūgts nosaukt trīs lietas, ko viņi vēlētos sasniegt turpmāko 15 gadu laikā, atbildēs bija saskatāma visai atturīga attieksme pret sava uzņēmuma dibināšanu. Vācijā tikai 8% aptaujāto norādīja vēlmi pēc sava uzņēmuma, Francijā - 13%, Zviedrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē - 17%, savukārt Itālijā - 18% aptaujāto.

 

Interesanti, ka citās “vecajās” ekonomikas lielvarās situācija ir līdzīga - sava uzņēmuma izveide nav jauniešu prioritāte ne ASV (vien 14%) (kur gan palicis amerikāņu sapnis?), ne Austrālijā (18%), ne Japānā (9%). Tomēr Spānijā, kur bezdarba līmenis ir augstākais Eiropā, jauniešiem ir nedaudz lielāka interese izveidot pašiem savu uzņēmumu (to vēlētos aptuveni 22%). Ņemot vērā bezdarba līmeni jauniešu vidū, to varētu uztvert kā spāņu jauniešu vienīgo iespēju nodrošināt sev darbu.

 

Pētījumā secināts, ka Eiropas valstu valdībām jācenšas darīt visu, lai mainītu jaunu cilvēku attieksmi un ticību attiecībā uz uzņēmumu izveidi. Attīstības valstis neapšaubāmi ir bijušas ieguvējas, piedzīvojot strauju izaugsmi, tādējādi jaunieši šajās valstīs daudz vairāk vēlas paši veidot savus uzņēmumus. Šeit galvenais faktors ir kvalitatīva izglītība,  kā arī stāsti par veiksmīgiem uzņēmējiem un viņu darbības modeļiem varētu palīdzēt pārliecināt Eiropas jauniešus vairāk pievērsties uzņēmējdarbībai.

 

Uzņēmējdarbība - veids, kā palīdzēt ES kļūt par ilgtspējīgu tautsaimniecību

 

70% eiropiešu šodien saka, ka ir svarīgi (un vēl 20%, ka diezgan svarīgi) veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas prasmes, un tā palīdzēt ES rūpniecības bāzei būt konkurētspējīgākai. Eiropieši labi apzinās ES uzņēmēju atšķirību no to konkurentiem Ķīnā un citur. Tieši uzņēmējdarbības veicināšana tiek uzskatīta par svarīgu veidu izkļūšanai no finanšu krīzes.

 

Uzņēmējdarbības veicināšana nav tikai valdības uzdevums vien. Arī Eiropas uzņēmumiem ir jāpiedalās šajā procesā. Uzņēmumu īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības iedrošināšanai, iegūs sabiedrības atbalstu. Arī uzņēmumi ir ieguvēji, jo darbinieki ar uzņēmējdarbības izjūtu un izpratni var ievērojami paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

 

 

Izaugsmes iespējas uzņēmumiem

 

■ Uzņēmējdarbību veicinoši uzņēmumi būs ieguvēji, jo sabiedrības acīs saistīsies ar reālu uzņēmējdarbības veikšanu un inovatīvām darbībām - pozitīviem zīmolu veidošanas atribūtiem, ar kuriem būt saistītam ir izdevīgi un patīkami.

■ Nodrošinot darbiniekiem apmācības uzņēmējdarbībā, uzņēmumi gūst labumu no uzņēmumu inovāciju programmām, jo darbinieki  labāk izprot biznesa riskus un to pārvaldību.

■ Atbalstot un motivējot darbiniekus, kas vēlas atstāt darbu uzņēmumā, sākt pašiem savu uzņēmējdarbību, iegūstama pozitīva virzība - tiek dibināti jauni uzņēmumi, kurus vada pieredzējuši cilvēki, un iespējama jaunas sadarbības izveide. Tas noteikti ir labāk nekā atbrīvot no darba cilvēkus un radīt izmaksu slogu tautsaimniecībai.

 

Izaugsmes iespējas ES valstu valdībām

 

■ Eiropas valstu valdībām jāveic pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai Eiropas Savienībā. Iespējams, jārada ideja par “Eiropas sapni”, kurā ikviens varētu gūt sekmes. Tas varētu pozitīvi ietekmēt eiropiešu pārliecību, jo īpaši starp tiem, kas jūtas atstumti, un līdz ar to pozitīvi ietekmēt Eiropas izaugsmi, mudinot kļūt par vairāk nekā patērētāju.

■ Jauniešiem jāmāca par ieguvumiem no inovācijām un par to, kā dibināt savus uzņēmumus. Jaunu uzņēmumu dibināšana pozitīvi ietekmēs valsts izaugsmi.

■ Ir vairāk jārunā par Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020” un par ES “Mazās uzņēmējdarbības aktu”, jo īpaši uzsverot uzņēmējdarbības veicināšanu un jaunu prasmju veidošanu. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka uzņēmējdarbība ir svarīga, un tas palīdzēs mainīt uzskatu, ka ES atpaliek šajā jomā no citām pasaules valstīm.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social 2011.gada decembrī veica Eirobarometra (EB 76.4) pētījumu, aptaujājot 26 693 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Un 2012.gada maijā veica Eirobarometra pētījumu (EB77.3), aptaujājot 32 728 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs un 6 ES kandidātvalstīs, kā arī Kipras turku kopienā. Pētījumos par aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem aptaujāti 18 līdz 74 gadus veci pilsoņi.

 

Revita Logina

Klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības