Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
IT korporatīvā reputācija
Zīmola autentiskums
Pārtikas patēriņš


Personāla pētījumi
Darba devēji


Mediju pētījumi
Reklāmas tirgus Baltijā
Reklāmas tirgus Latvijā
Datu integrēšana
Radio Online Diary


Sociālie pētījumi
Ārkārtas gadījumi
Sabiedrības novecošanās


Tehnoloģijas & risinājumi
Telefonintervijas


Arhīvs


www.tns.lv


Kad cilvēks no „jauna cilvēka” kļūst par „vecu” jeb kāda ir iedzīvotāju attieksme pret sabiedrības novecošanos

 

16.04.2012. Mūsdienās medicīnisku un tehnoloģisku sasniegumu un attīstības dēļ cilvēku iespējamā bioloģiskā vecuma robeža ir vairākkārtīgi pieaugusi. Tas mainījis arī kopējo iedzīvotāju demogrāfisko situāciju un paaudžu savstarpējās attiecības. Sabiedrība kopumā kļūst aizvien vecāka.

 

Tomēr tā vietā, lai novecošanos uztvertu kā sabiedrības sasniegumu un novērtētu iespējas dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk, mūsdienās, īpaši Latvijā, fokuss tiek vērsts uz ekonomiskiem jautājumiem, kā arī paaudžu attiecībām darba tirgū. Šādā kontekstā netiek ņemti vērā kopējie ieguvumi, kādus sabiedrībai varētu sniegt gados vecāki sabiedrības locekļi, kā rezultātā pret gados vecākiem indivīdiem var izstrādāties negatīva attieksme. Vecāku cilvēku īpatsvara palielināšanās mainīs ne tikai infrastruktūru, sociālo sistēmu, medicīnu un produktu patēriņu, bet arī sabiedrības kopējās vērtības un attieksmi.

 

Eiropas Savienība ir pasludinājusi 2012. gadu par „Aktīvas novecošanās un paaudžu solidaritātes gadu”. Tas ir darīts, lai pievērstu uzmanību aktīvas novecošanās jautājumiem un informētu sabiedrību par iespējām, kādas sniedz veco cilvēku iesaistīšanās aktīvā sabiedriskajā dzīvē. Tāpat šāda īpaša gada mērķis ir popularizēt principu par vienlīdzīgu sabiedrību visām vecuma grupām, kā arī īstenot pasākumus, kas vērsti uz vecuma diskriminācijas novēršanu.

 

Kāds tad ir vecums, kurā būtu jāsāk pievērst pastiprinātu uzmanību aktīvas novecošanās problemātikai? Šāda viena vecuma nav, jo jau kopš bērnības cilvēki apgūst dažādus paradumus un piekopj prakses, kas ietekmē viņu garīgās un fiziskās veselības stāvokli vēlākos gados.

 

Lai gan nav vienota mēra, lai noteiktu, kurš no mums ir un kurš nav vecs, aptaujājot 27 Eiropas Savienības valstu pilsoņus, tika noskaidrots, ka vidēji ES cilvēku sāk uzskatīt par „vecu” 64 gadu vecumā. Savukārt vidēji Latvijā cilvēks tiek uzskatīts par „vecu” no 62 gadu vecuma. Kopumā uzskati par „vecuma” sākšanos ES dalībvalstu vidū ir ļoti atšķirīgi, piemēram, Nīderlandē par „vecu” cilvēku sāk uzskatīt no 70 gadiem, kamēr Slovākijā – no 58 gadiem.

 

 

 

Vērtējumu par „vecumu” ietekmē eiropiešu pašu vecums – pieaugot indivīdu gadu skaitam, pieaug arī „vecuma” robeža. Piemēram, 15-24 gadus veci respondenti uzskata, ka „vecums” sākas no 59 gadiem, savukārt 55 un vairāk gadus veci respondenti uzskata, ka cilvēks par „vecu” ir uzskatāms no 67 gadu vecuma, t.i., „vecums” iestājas par 8 gadiem vēlāk.

 

Vidēji ES cilvēku sāk uzskatīt par „vecu” 64 gadu vecumā, tomēr sievietes uzskata, ka „vecums” sākas nedaudz vēlāk - no 65 gadiem, kamēr vīrieši atzīmē, ka „vecums” ir jau no 62,7 gadiem.

 

Pētījumā tika noskaidrots arī viedoklis par gadiem, kad cilvēku vairs neuzskata par „jaunu”. Kopumā gan Latvijas, gan ES līmenī dalībvalstu pilsoņi norādījuši, ka vidēji vecums, kad cilvēks vairs nav „jauns”, ir 42 gadi. Tomēr kopumā šis rādītājs ir atšķirīgs starp dažādām dalībvalstīm – sākot no Maltas, Portugāles un Zviedrijas, kur vidēji cilvēks vairs netiek uzskatīts par „jaunu” pēc 37 gadu vecuma, līdz Grieķijai un Kiprai, kur cilvēku par „jaunu” uzskata vidēji līdz 51 gada vecumam.

 

 

Ceturtā daļa (24%) Latvijas pilsoņu norāda, ka cilvēks ir uzskatāms par „jaunu” līdz 30 gadiem. Trešdaļa (31%) Latvijas pilsoņu pauž viedokli, ka cilvēks par „jaunu” vairs neuzskata no 31 līdz 40 gadu vecumam, savukārt 27% apgalvo, ka tas ir vecums no 41 līdz 50 gadiem. 14% ir pārliecināti, ka cilvēks nav uzskatāms par jaunu, ja viņam ir jau 51 un vairāk gadu.

 

 

Līdzīgi kā ar „vecuma” robežas izvērtēšanu, arī vērtējums par „jaunību” ir atkarīgs no pašu respondentu gadu skaita. Vidēji ES līmenī 15 līdz 24 gadus veci respondenti uzskata, ka cilvēks ir „jauns” līdz 35 gadiem. Savukārt 55 un vairāk gadus veci respondenti norāda, ka cilvēks ir uzskatāms par „jaunu” līdz 46 gadiem.

 

Vairākums (71%) ES valstu pilsoņu ir pārliecināti, ka 65 gadīgu un vecāku cilvēku īpatsvars sabiedrībā turpmākajos 20 gados viņu valstī pieaugs. ES valstu pilsoņu vidū 42% šāda kopējās populācijas vecuma struktūras maiņa uztrauc, kamēr 55% ES pilsoņu nav norūpējušies par veco cilvēku skaita pieaugumu sabiedrībā. Latvijā 55% pilsoņu ir norūpējušies par vecu cilvēku īpatsvara palielināšanos.

 

 

Vairāk kā puse (55%) Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijas sabiedrībā turpmākajos 20 gados 65 gadīgu un vecāku cilvēku skaitliskā proporcija pieaugs, savukārt 17% - ka šī proporcija nemainīsies. Ceturtā daļa (24%) norādījuši, ka 65 un vairāk gadus veco cilvēku īpatsvars Latvijas sabiedrībā turpmāko 20 gadu laikā samazināsies.

 

 

Puse (52%) Latvijas pilsoņu norāda, ka Latvijā attieksme pret 55 gadīgiem un vecākiem cilvēkiem ir negatīva. ES šis rādītājs ir ievērojami zemāks - tikai 28% norāda uz negatīvu attieksmi. Attiecīgi 61% ES pilsoņu novērtējuši sabiedrības attieksmi pret 55 un vairāk gadus veciem cilvēkiem kā pozitīvu, kamēr Latvijā to atzinuši tikai 36% pilsoņu. Gan ES, gan Latvijā apmēram 1/10 daļa pilsoņu attieksmi vērtē kā neitrālu.

 

 

Kopumā var secināt, ka Latvijā attieksme pret novecošanos kopumā un gados vecākiem cilvēkiem ir negatīvāka nekā Eiropas Savienībā. Tā kā kopējā sabiedrības novecošanās nav izmaināma tendence, ir nozīmīgi nodrošināt pozitīvu, drošu un atbalstošu vidi gados vecākiem cilvēkiem, kā arī novērtēt, kādi var būt sabiedrības kopējie ieguvumi no šīs sabiedrības grupas aktīvas dalības ikdienas procesos.

 

Tā kā novecošanās ir aktuāla visiem sabiedrības locekļiem, arī mums katram būtu nepieciešams pievērst uzmanību aktīvas novecošanās jautājumiem un iespējām mainīt sabiedrības viedokli attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem. Jo – cik gan daudzi no mums 62 gadu vecumā vēlētos tikt uzskatīti par „veciem”, un dzīvot sabiedrībā, kur kopumā pusei iedzīvotāju ir negatīvs viedoklis par šāda vecuma cilvēkiem?

 

Vairāk informācijas par Eiropas Savienības aktīvas novecošanās un paaudžu solidaritātes gadu: http://europa.eu/ey2012/

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2011.gada 24. septembra līdz 8. oktobrim, aptaujājot 26 723 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā aptauju veica tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS. Latvijā aptaujāti 1 032 pilsoņi.

 

Monta Dalke

Klientu atbalsta vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e monta.dalke@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības