Īsumā par visu


Mārketinga pētījumi
   Zīmola potenciāls
   Patērētāju dzīvesstils
   Digitālā dzīve


Mediju pētījumi
   Mediju pētījumi 2010.gadā
   Reklāma žurnālos
   Reklāmas tirgus


Sociālie pētījumi
   Atalgojums par darbu
   Tipiskais rīdzinieks
   Garīgā veselība


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Kāds Tu esi, rīdziniek?

 

07.12.2010. TNS Latvia kā starptautiskam uzņēmumam visai bieži nākas atbildēt uz citu valstu klientu jautājumiem par „country specific situation” attiecībā ne tikai uz konkrētā produkta/pakalpojuma lietošanas ieradumiem, bet arī notikumiem politikā un ekonomikā. Bet ne jau tikai ārzemniekiem nepieciešams zināt, kāds ir Latvijas „background” ! Notikumi un procesi sabiedrībā ietekmē cilvēku ikdienu, viņu vērtības un vajadzības. Tāpēc ikvienam, kura klients un patērētājs ir Latvijas iedzīvotājs, būtu jāzina, kāds tad īsti ir šis Latvijas iedzīvotājs! Vai mīl savu valsti, vai jūtas piederīgs pilsētai, kurā dzīvo, ar ko lepojas, kam uzticas, un ar ko – būtu gatavs precēties...

 

Šoreiz piedāvāju ieskatīties visai apjomīgā pētījumā, kuru TNS Latvia veica pēc Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pasūtījuma. Pētījums par sabiedrības integrācijas jautājumiem Rīgā tika veikts 2010.gada jūlijā, aptaujājot 800 Rīgas pilsētas iedzīvotājus un 15 integrācijas nozares ekspertus. Šī pētījuma pamatmērķis bija identificēt sabiedrības integrācijas problēmas un noskaidrot pašvaldības iespējas uzlabot esošo situāciju. Pētījuma gaitā tika iegūta būtiska informācija par rīdzinieku sociāli demogrāfiskajiem parametriem, kā arī virkni citu jautājumu - politisko piederību, līdzdalību politiskajās aktivitātes, etnisko distanci attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām (starppersonu uzticība), tiesībām un pienākumiem pret savu valsti utt.

 

Nelielam ieskatam rīdzinieku sociāli demogrāfiskais profils

 

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem rīdzinieka vidējais vecums ir ~ 42 gadi (rēķināts, iekļaujot visus – gan zīdaiņus, gan sirmgalvjus).

 

Rīgas pilsētas iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši liels nepilsoņu skaits (pēc pētījuma datiem – 20 %), pēc tautības latviešu un krievu tautības cilvēku īpatsvars ir līdzīgs (41 % – latvieši, 43 % – krievi, 16 % – cita tautība), kā arī mājās krieviski sarunājas 60 % rīdzinieku . Arī jauktajās ģimenēs (latvietis un krievvalodīgais) joprojām dominē krievu valoda.

 

Vairākums aptaujāto Rīgas pilsētas iedzīvotāju ir Latvijas Republikas pilsoņi (76 %), katrs piektais aptaujātais ir nepilsonis (20 %), bet divi procenti ir Krievijas Federācijas pilsoņi.

 

Aptaujāto Latvijas Republikas pilsoņu vidū 54 % ir latvieši, 35 % ir krievi un 12 % ir citu tautību pārstāvji. Nepilsoņu vidū 69 % ir krievi un 31 % – citu tautību pārstāvji (piem., ukraiņi, baltkrievi, poļi u.c.).

 

Latvijas Republikas pilsoņi salīdzinoši biežāk ir latvieši, jauni cilvēki (18 – 34 gadus veci), neprecētie, cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji/vecākie speciālisti, cilvēki, kuru ģimenē ir divi bērni vecumā līdz 15 gadiem, cilvēki ar ienākumiem virs 251 Ls uz vienu cilvēku ģimenē, luterāņi un katoļi, apmeklē baznīcu 1–2 reizes gadā vai neapmeklē nekad.

 

Nepilsoņi salīdzinoši biežāk ir krievi un citu tautību pārstāvji, vecāka gadagājuma cilvēki (45 – 64 gadus veci), cilvēki ar pamatizglītību vai sākumskolas izglītību, Ziemeļu rajonā dzīvojošie, strādnieki, pensionāri, cilvēki, kuru ienākumi ir 51 Ls – 150 Ls uz vienu cilvēku ģimenē, pareizticīgie, apmeklē baznīcu retāk kā reizi mēnesī.

 

Trešdaļa (33 %) aptaujāto Rīgas pilsētas iedzīvotāju ir jauni cilvēki (18 – 34 gadus veci), 37 % ir vidēja gadagājuma (35 – 54 gadus veci) un 29 % ir vecāka gadagājuma ļaudis (vecumā no 55 līdz 74 gadiem).

 

Salīdzinoši biežāk latvieši ir LR pilsoņi, vadītāji/vecākie speciālisti, cilvēki ar augstākiem ienākumiem (virs 251 Ls uz vienu cilvēku ģimenē), luterāņi, katoļi, kā arī cilvēki, kuri nepieder nevienai konfesijai.

 

Krievi salīdzinoši biežāk ir nepilsoņi vai Krievijas Federācijas pilsoņi, cilvēki ar ienākumiem 51 Ls – 100 Ls uz vienu cilvēku ģimenē, pareizticīgie.

 

Bērnu līdz 15 gadiem ģimenē nav 63 % aptaujāto Rīgas pilsētas iedzīvotāju . Viens bērns ģimenē ir 24 % aptaujāto, 10 % ir divi bērni vecumā līdz 15 gadiem, bet 2 % aptaujāto ģimenē ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 15 gadiem.

 

Vieni salīdzinoši biežāk dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki (55 – 74 gadus vecie), sievietes, pensionāri, kā arī cilvēki, kuri dzīvo šķirti/ir atraitņi vai ir neprecējušies.

 

Ļoti zemi ienākumi (līdz 50 Ls mēnesī uz vienu cilvēku ģimenē) salīdzinoši biežāk ir cilvēkiem pirmspensijas vecumā (45 – 54 gadi), bezdarbniekiem, kā arī cilvēkiem, kuru ģimenē ir 5 un vairāk cilvēki.

 

Latvieši salīdzinoši biežāk izmanto medijus latviešu valodā – lasa Diena un Neatkarīgā Rīta avīze , skatās TV latviešu valodā – LNT , TV3 , LTV1 , TV6 . Klausās radio SWH , LR 2 .programmu, Radio Skonto un LR 1 .programmu. No interneta portāliem latvieši salīdzinoši biežāk lieto Tvnet.lv un Apollo.lv.

 

Savukārt krievi biežāk lasa presi krievu valodāMK Latvia , Vesti , Vesti segodņa , Čas , Subbota . Biežāk skatītie TV kanāli – PBK ( Pirmais Baltijas Kanāls ), TV5 , RTR Planeta Baltija un RenTV Baltija . Krievi salīdzinoši biežāk nekā aptaujātie kopumā neklausās radio (radio vispār neklausās 20 % krievu). Salīdzinoši biežāk klausītie radio krievu tautības cilvēku vidū ir radio SWH+ , Russkoje Radio/Radio Biznes i Baltija un Latvijas Radio 4 .programma. No interneta portāliem krievi salīdzinoši biežāk lieto Rus.delfi.lv.

 

Aplūkojot aptaujāto rīdzinieku reliģisko pārliecību , redzam, ka Rīgas pilsētā 43 % aptaujāto pēc savas reliģiskās piederības ir pareizticīgie, 18 % – katoļi, bet 16 % – luterāņi. Pieciem procentiem aptaujāto ir cita reliģiskā piederība, 16 % aptaujāto nepieder nevienai reliģiskajai konfesijai, savukārt 3 % atsakās atbildēt uz šo jautājumu.

 

Analizējot pareizticīgo sociāli demogrāfisko profilu, varam secināt, ka salīdzinoši biežāk pareizticīgie ir krievi, nepilsoņi un Krievijas Federācijas pilsoņi, cilvēki ar ienākumiem 51 Ls – 150 Ls uz vienu cilvēku ģimenē, ļaudis, kuri apmeklē baznīcu reizi mēnesī vai retāk kā reizi mēnesī.

 

Katoļi salīdzinoši biežāk ir latvieši vai citu tautību pārstāvji (ne krievi).

 

Luterāņi salīdzinoši biežāk ir vecāka gadagājuma ļaudis (65 – 74 gadus veci), latvieši, LR pilsoņi, cilvēki, kuri apmeklē baznīcu 1–2 reizes gadā.

 

Informāciju par citiem jautājumiem, kuri atklāj rīdzinieku domas un jūtas, lūdzu, skatieties Rīgas Domes mājas lapā: http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/petijums-sabiedribas-integracija.htm

 

vai jautājiet mums!

 

Revita Logina

TNS Latvia klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības