Kāda ir Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība?
07.12.2010. 2010.gada pavasarī visās 27 ES dalībvalstīs
notika pētījums, kura mērķis bija noteikt eiropiešu garīgās veselības stāvokli
un tā ietekmi uz darbaspējām, kā arī to cilvēku skaitu, kuri ir vērsušies pēc
palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ, tai skaitā lietojuši
antidepresantus.
Pētījuma ietvaros tika arī noskaidrots, cik bieži ES dalībvalstu iedzīvotāji
ir izjutuši pozitīvas vai negatīvas emocijas. Secinājums – kopumā pozitīvo
emociju ir bijis vairāk nekā negatīvo. Tomēr, salīdzinājumā ar tādu pašu
pētījumu 2005.gada beigās/2006.gada sākumā, ir novērojams neliels pozitīvo
emociju kritums, šogad cilvēki salīdzinoši biežāk ir teikuši, ka jūtas noguruši,
drūmi un nomākti.
Pozitīvās emocijas un sajūtas
Eiropiešiem tika jautāts, cik bieži pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies
laimīgi, mierīgi un nesatraukti, dzīvespriecīgi un ļoti enerģiski. Latvija ir to
ES dalībvalstu vidū, kuru iedzīvotāji salīdzinoši visretāk ir izjutuši šīs
pozitīvās emocijas.
Laimīgi pēdējo 4 nedēļu laikā ir
jutušies 41 % Latvijas iedzīvotāju, un tas ir viszemākais rādītājs ES dalībvalstu
vidū. Salīdzinājumam - vidēji 61 % eiropiešu pēdējo 4 nedēļu laikā ir
jutušies laimīgi. Visbiežāk laimīgi ir jutušies Nīderlandes, Īrijas un Somijas
iedzīvotāji (vairāk kā 79 %). Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā situācija
ir nedaudz labāka kā Latvijā – 47 % lietuviešu un 51 % igauņu atzīst,
ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies laimīgi.
Arī attiecībā uz jušanos ļoti enerģiskiem Latvijas iedzīvotāju rādītājs ir
trešais zemākais ES dalībvalstu vidū – 44 % Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka
pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies ļoti enerģiski. Arī kaimiņvalstīs Igaunijā
un Lietuvā situācija ir līdzīga – 43 % Lietuviešu un 46 % Igauņu
pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies ļoti enerģiski.
Mierīgi un nesatraukti pēdējo 4
nedēļu laikā ir jutusies vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (55 %),
tomēr uz ES dalībvalstu fona tas ir piektais zemākais rezultāts.
Dzīvespriecīgi pēdējo 4 nedēļu laikā
ir jutusies vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (53 %), tomēr arī šis
rādītājs ir piektais zemākais ES dalībvalstu vidū. Vēl mazāk dzīvespriecīgi
pēdējo 4 nedēļu laikā ir bijuši Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas un Ungārijas
iedzīvotāji.
Kopumā visbiežāk pozitīvās sajūtas un emocijas ir izjutuši Somijas, Dānijas
un Nīderlandes iedzīvotāji, bet salīdzinoši visretāk ES dalībvalstu vidū
pozitīvās emocijas izjutuši Latvijas, Lielbritānijas un Lietuvas
iedzīvotāji.
Salīdzinoši lielas izmaiņas laimes izjūtā kopš 2005.gada beigām/2006.gada
sākuma ir novērojamas Grieķijas iedzīvotājiem: ja 2005./2006. gadā par laimīgiem
sevi atzina 61 % Grieķijas iedzīvotāju, tad 2010.gadā rādītājs ir
samazinājies uz 43 % (kritums par 18 procenta punktiem).
Eiropā kopumā salīdzinoši biežāk pozitīvi jūtas jaunieši (15 līdz 24 gadus
veci), studenti un strādājošie, ļaudis, kuriem gandrīz nekad nav grūtību
apmaksāt savus rēķinus, kā arī eiropieši, kuri jūtas droši par savu darbavietu
(t.i., nepazaudēs darbu).
Negatīvās emocijas un sajūtas
Eiropiešiem tika jautāts, cik bieži pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies
tik grūtsirdīgi, ka nekas viņus nevarētu uzmundrināt, drūmi un nomākti, īpaši
saspringuši, pārguruši, kā arī noguruši.
No šīm negatīvajām emocijām vai sajūtām Latvijā iedzīvotāji salīdzinoši visbiežāk
jūtas noguruši (70 %), saspringuši (58 %) un pārguruši
(56 %). Gandrīz divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju (39 %)
atklāj, ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies drūmi un nomākti , savukārt 30 %
ir jutušies tik grūtsirdīgi, ka nekas
viņus nevarētu uzmundrināt.
Kopumā negatīvo emociju un sajūtu rādītājs kopš 2005.gada beigām/2006.gada
sākuma ir pieaudzis. To valstu vidū, kuru iedzīvotāji visbiežāk atzīst, ka ir
izjutuši negatīvas emocijas vai sajūtas, ir Grieķija un Itālija. Latvija uz ES
dalībvalstu fona neizceļas – negatīvo emociju un sajūtu rādītājs kopš 2005./
2006. gada nav būtiski mainījies, savukārt 2010.gadā ir tuvs vidējam ES
rādītājam.
Eiropā kopumā salīdzinoši biežāk negatīvās emocijas un sajūtas izjūt cilvēki,
kuriem gandrīz vienmēr ir grūtības nomaksāt rēķinus.
Neattaisnots darba kavējums
Kopumā ES dalībvalstu vidū 77 %
strādājošo nav kavējuši darbu pēdējo 4 nedēļu laikā un ir nostrādājuši visu
paredzēto darba laiku. Tomēr katrs desmitais strādājošais eiropietis
(10 %) nav bijis darbā 2-5 dienas pēdējo 4 nedēļu laikā.
Kopumā var teikt, ka strādājošais eiropietis nav bijis darbā vidēji 1,1 dienu
pēdējo 4 nedēļu laikā. Salīdzinoši
visbiežāk darbā nav bijuši Latvijas un Lietuvas strādājošie – 4 nedēļu laikā
kavētas vidēji 2,5 dienas. Salīdzinoši vismazākais darba kavējums strādājošo
vidū ir bijis Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā un Portugālē (4 nedēļu laikā vidēji
kavētas 0,3-0,5 dienas).
Salīdzinoši biežāk Eiropā darbu kavē/darbā neierodas jaunāki cilvēki (15 – 24
gadus veci), bet salīdzinoši retāk darbā neierodas vidēja un vecāka gadagājuma
cilvēki, kā arī pašnodarbinātie. Interesanti, ka darbu salīdzinoši biežāk kavē
cilvēki, kuri jūtas nedroši par savu darba vietu, kā arī tie strādājošie, kuri
savā darbavietā jūtas nepietiekami novērtēti.
Arī tie strādājošie, kuri ir lūguši psiholoģisko palīdzību vai lieto
antidepresantus, salīdzinoši biežāk neierodas darbā ilgāku laika posmu (vairāk
kā 10 dienas).
Fiziska un emocionāla rakstura veselības problēmas
Trīs ceturtdaļas (62 %) ES
dalībvalstu iedzīvotāju vērtē, ka pēdējo 4 nedēļu laikā nekad vai ļoti reti
fiziska rakstura veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē (darbā, mājās
u.c.) ir paveikuši mazāk, nekā būtu
vēlējušies. Latvijā šādu atbildi ir sniedzis salīdzinoši mazāks skaits
cilvēku – 57 %. Dažreiz fiziskās veselības problēmas iespaido 29 %
aptaujāto, savukārt 13 % Latvijas
iedzīvotāju atzīst, ka visu laiku vai lielāku daļu laika fiziska rakstura
veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē (darbā, mājās u.c.) ir paveikuši mazāk, nekā būtu
vēlējušies.
Salīdzinoši biežāk fiziska rakstura veselības problēmu dēļ tiek paveikts
mazāk vecāka gadagājuma cilvēku (pēc 55 gadiem), kā arī pensionāru vidū.
Vairums eiropiešu (73 %) pēdējo
4 nedēļu laikā nekad vai ļoti reti emocionāla rakstura problēmu (piem.,
nomāktības vai bažu sajūtas) dēļ ir mazāk paveikuši nekā būtu vēlējušies.
Latvijā šādu atbildi ir sniedzis salīdzinoši daudz mazāks skaits cilvēku –
58 %. Dažreiz emocionālas veselības problēmas iespaido 31 % aptaujāto,
savukārt katrs desmitais (10 %)
Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka visu laiku vai lielāku daļu laika emocionāla
rakstura veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē ir paveikuši mazāk, nekā
būtu vēlējušies.
Salīdzinoši biežāk emocionāla rakstura veselības problēmas izjūt cilvēki,
kuriem ir arī fiziska rakstura veselības problēmas, kā arī cilvēki, kuri lieto
antidepresantus.
Salīdzinoši retāk emocionāla rakstura veselības problēmas izjūt vīrieši,
jauni cilvēki (18-24 gadus veci), studenti, pašnodarbinātie, ierēdņi un fiziska
darba strādnieki, kā arī cilvēki, kuriem gandrīz nekad nav problēmu apmaksāt
savus rēķinus.
Komforta līmenis darbā
Vairums ES dalībvalstu
iedzīvotāju (71 %) jūtas droši par
savu darbu , savukārt 25 % ir pretējās domās, un uzskata, ka viņu
nodrošinājums ar darbu ir apdraudēts.
Latvijā situācija ir būtiski
sliktāka – vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas apdraudēti, ka varētu pazaudēt darbu
(56 %), un tikai 41 % ir drošs, ka darbu nezaudēs.
Vēl vairāk nobažījušies par darba zaudējumu ir tikai Lietuvas (58 %) un
Grieķijas (42 %) iedzīvotāji, savukārt visdrošākie par nodrošinājumu ar
darbu ir Austrijas, Vācijas, Somijas, Nīderlandes un Maltas iedzīvotāji (mazāk
kā 18 % nejūtas droši par savu darbavietu).
Salīdzinoši biežāk par savu darba vietu nejūtas droši fiziska darba
strādnieki, ļaudis, kuri pēdējā mēneša laikā ir kavējuši darbu, kā arī cilvēki,
kuriem ir bijusi nepieciešama palīdzība emocionāla rakstura problēmu dēļ, vai
arī viņi ir lietojuši antidepresantus.
Vairums ES dalībvalstu iedzīvotāju (75 %) uzskata, ka viņu pašreizējais
darbs ir atbilstošs viņu izglītībai, kā arī darbā viņus ciena un izsaka atzinību
par centieniem, atalgo par sasniegumiem (78 %). Latvijā šie rādītāji ir
līdzīgi kā vidēji Eiropā.
Salīdzinoši biežāk to cilvēku vidū, kuri uzskata, ka viņu pašreizējais darbs
neatbilst viņu izglītībai, kā arī darbā viņus neciena un neizsaka atzinību, ir
lūguši palīdzību savu emocionālo problēmu risināšanā, kā arī lietojuši
antidepresantus.
Aprūpe un ārstēšana
Pēdējā gada laikā 15 % ES
dalībvalstu iedzīvotāju ir vērsušies pēc
palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ. Salīdzinoši visbiežāk
ir apmeklēts tieši ģimenes ārsts.
Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies
17 % Latvijas iedzīvotāju: 12 % ir vērsušies pie sava ģimenes
ārsta, bet 4 % - pie farmaceita, savukārt 3 % izvēlējušies citu
speciālistu (psihologu, sociālo darbinieku, psihiatru, psihoanalītiķi u.c.).
Latvijā pēdējo 4 gadu laikā par 7 procenta punktiem ir pieaudzis to cilvēku
skaits, kuri ir vērsušies pēc palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu
dēļ.
ES dalībvalstis, kuru iedzīvotāji salīdzinoši biežāk vēršas pēc palīdzības
psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ, ir Rumānija (35 %), Portugāle
(21 %) un Slovākija (20 %). Salīdzinoši visretāk pēc palīdzības pēdējā
gada laikā ir vērsušies Bulgārijas (6 %), Grieķijas (7 %) un Polijas
(9 %) iedzīvotāji.
Antidepresanti
Kopumā 7 % ES dalībvalstu iedzīvotāju ir lietojuši antidepresantus
pēdējo 12 mēnešu laikā. Salīdzinoši visbiežāk antidepresantus lieto Portugāles
(15 %), Lietuvas (11 %), Francijas (10 %) un Maltas (10 %)
iedzīvotāji, bet salīdzinoši visretāk antidepresantus lieto Vācijas (3 %),
Grieķijas (3 %) un Bulgārijas (4 %) iedzīvotāji.
Latvijā antidepresantus pēdējo 12 mēnešu laikā lietojuši 8 %
iedzīvotāju.
Salīdzinoši biežāk antidepresantus kopumā lieto sievietes, cilvēki, kuri
dzīvo vieni, bezdarbnieki un pensionāri, cilvēki, kuriem bieži ir grūtības
nomaksāt rēķinus.
Antidepresantu lietošanas biežākie iemesli ES dalībvalstīs ir depresija
(51 %) un nemiers (47 %), savukārt 16 % antidepresantus lieto
ilgstošu pārdzīvojumu dēļ, bet 8 % - lai palielinātu darba
efektivitāti.
Latvijā situācija ir nedaudz atšķirīga – Latvijas iedzīvotājiem biežākais
antidepresantu lietošanas iemesls ir nemiers (63 %), un tikai tad seko
depresija (35 %).
Attieksme pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem
Vairums ES dalībvalstu
iedzīvotāju (67 %) uzskata, ka
viņiem nebūtu nekādu problēmu runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga
rakstura veselības problēmas, tomēr katrs piektais (22 %) eiropietis
atzīst, ka viņam būtu grūti runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura
veselības problēmas. 11 % eiropiešu nav konkrēta viedokļa šajā
jautājumā.
Baltijas valstis (Lietuvā - 52 %, Latvijā - 37 %, Igaunijā -
35 %) kā arī Bulgārija (36 %) un Polija (34 %) ir to valstu vidū,
kurās salīdzinoši visvairāk cilvēku atzinuši, ka viņiem būtu grūti runāt ar
kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas. Savukārt Kipras
(6 %), Slovēnijas (14 %), Zviedrijas (16 %) un Spānijas
(16 %) iedzīvotāji izjūt vismazāko distanci kontaktējoties ar cilvēkiem,
kuriem ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas.
Tie cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem nebūtu nekādu problēmu runāt ar kādu,
kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas, salīdzinoši biežāk ir
ar augstāko izglītību, pēc nodarbošanās – ierēdņi.
Par pētījumu
„Special Eurobarometer 73.2” aptauja visās ES dalībvalstīs notika 2010.gada
pavasarī (no 26. februāra līdz 17.martam). Latvijā tika aptaujāti 1008 Latvijas
pilsoņi, vecāki par 15 gadiem. Latvija aptauju veica tirgus, sociālo un mediju
pētījumu aģentūra TNS Latvia. Kopumā Eiropas Savienībā aptaujāti
26 800 iedzīvotāju.
Revita Logina
TNS Latvia klientu vadītāja Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte t
67 096 300 e revita.logina@tns.lv
|