Kāda ir Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība?

07.12.2010. 2010.gada pavasarī visās 27 ES dalībvalstīs notika pētījums, kura mērķis bija noteikt eiropiešu garīgās veselības stāvokli un tā ietekmi uz darbaspējām, kā arī to cilvēku skaitu, kuri ir vērsušies pēc palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ, tai skaitā lietojuši antidepresantus.

Pētījuma ietvaros tika arī noskaidrots, cik bieži ES dalībvalstu iedzīvotāji ir izjutuši pozitīvas vai negatīvas emocijas. Secinājums – kopumā pozitīvo emociju ir bijis vairāk nekā negatīvo. Tomēr, salīdzinājumā ar tādu pašu pētījumu 2005.gada beigās/2006.gada sākumā, ir novērojams neliels pozitīvo emociju kritums, šogad cilvēki salīdzinoši biežāk ir teikuši, ka jūtas noguruši, drūmi un nomākti.

Pozitīvās emocijas un sajūtas

Eiropiešiem tika jautāts, cik bieži pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies laimīgi, mierīgi un nesatraukti, dzīvespriecīgi un ļoti enerģiski. Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kuru iedzīvotāji salīdzinoši visretāk ir izjutuši šīs pozitīvās emocijas.

Laimīgi pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies 41 % Latvijas iedzīvotāju, un tas ir viszemākais rādītājs ES dalībvalstu vidū. Salīdzinājumam - vidēji 61 % eiropiešu pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies laimīgi. Visbiežāk laimīgi ir jutušies Nīderlandes, Īrijas un Somijas iedzīvotāji (vairāk kā 79 %). Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā situācija ir nedaudz labāka kā Latvijā – 47 % lietuviešu un 51 % igauņu atzīst, ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies laimīgi.

Arī attiecībā uz jušanos ļoti enerģiskiem Latvijas iedzīvotāju rādītājs ir trešais zemākais ES dalībvalstu vidū – 44 % Latvijas iedzīvotāju vērtē, ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies ļoti enerģiski. Arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga – 43 % Lietuviešu un 46 % Igauņu pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies ļoti enerģiski.

Mierīgi un nesatraukti pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutusies vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (55 %), tomēr uz ES dalībvalstu fona tas ir piektais zemākais rezultāts.

Dzīvespriecīgi pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutusies vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (53 %), tomēr arī šis rādītājs ir piektais zemākais ES dalībvalstu vidū. Vēl mazāk dzīvespriecīgi pēdējo 4 nedēļu laikā ir bijuši Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas un Ungārijas iedzīvotāji.

Kopumā visbiežāk pozitīvās sajūtas un emocijas ir izjutuši Somijas, Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji, bet salīdzinoši visretāk ES dalībvalstu vidū pozitīvās emocijas izjutuši Latvijas, Lielbritānijas un Lietuvas iedzīvotāji.

Salīdzinoši lielas izmaiņas laimes izjūtā kopš 2005.gada beigām/2006.gada sākuma ir novērojamas Grieķijas iedzīvotājiem: ja 2005./2006. gadā par laimīgiem sevi atzina 61 % Grieķijas iedzīvotāju, tad 2010.gadā rādītājs ir samazinājies uz 43 % (kritums par 18 procenta punktiem).

Eiropā kopumā salīdzinoši biežāk pozitīvi jūtas jaunieši (15 līdz 24 gadus veci), studenti un strādājošie, ļaudis, kuriem gandrīz nekad nav grūtību apmaksāt savus rēķinus, kā arī eiropieši, kuri jūtas droši par savu darbavietu (t.i., nepazaudēs darbu).

Negatīvās emocijas un sajūtas

Eiropiešiem tika jautāts, cik bieži pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies tik grūtsirdīgi, ka nekas viņus nevarētu uzmundrināt, drūmi un nomākti, īpaši saspringuši, pārguruši, kā arī noguruši.

No šīm negatīvajām emocijām vai sajūtām Latvijā iedzīvotāji salīdzinoši visbiežāk jūtas noguruši (70 %), saspringuši (58 %) un pārguruši (56 %). Gandrīz divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju (39 %) atklāj, ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir jutušies drūmi un nomākti , savukārt 30 % ir jutušies tik grūtsirdīgi, ka nekas viņus nevarētu uzmundrināt.

Kopumā negatīvo emociju un sajūtu rādītājs kopš 2005.gada beigām/2006.gada sākuma ir pieaudzis. To valstu vidū, kuru iedzīvotāji visbiežāk atzīst, ka ir izjutuši negatīvas emocijas vai sajūtas, ir Grieķija un Itālija. Latvija uz ES dalībvalstu fona neizceļas – negatīvo emociju un sajūtu rādītājs kopš 2005./ 2006. gada nav būtiski mainījies, savukārt 2010.gadā ir tuvs vidējam ES rādītājam.

Eiropā kopumā salīdzinoši biežāk negatīvās emocijas un sajūtas izjūt cilvēki, kuriem gandrīz vienmēr ir grūtības nomaksāt rēķinus.

Neattaisnots darba kavējums

Kopumā ES dalībvalstu vidū 77 % strādājošo nav kavējuši darbu pēdējo 4 nedēļu laikā un ir nostrādājuši visu paredzēto darba laiku. Tomēr katrs desmitais strādājošais eiropietis (10 %) nav bijis darbā 2-5 dienas pēdējo 4 nedēļu laikā.

Kopumā var teikt, ka strādājošais eiropietis nav bijis darbā vidēji 1,1 dienu pēdējo 4 nedēļu laikā. Salīdzinoši visbiežāk darbā nav bijuši Latvijas un Lietuvas strādājošie – 4 nedēļu laikā kavētas vidēji 2,5 dienas. Salīdzinoši vismazākais darba kavējums strādājošo vidū ir bijis Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā un Portugālē (4 nedēļu laikā vidēji kavētas 0,3-0,5 dienas).

Salīdzinoši biežāk Eiropā darbu kavē/darbā neierodas jaunāki cilvēki (15 – 24 gadus veci), bet salīdzinoši retāk darbā neierodas vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī pašnodarbinātie. Interesanti, ka darbu salīdzinoši biežāk kavē cilvēki, kuri jūtas nedroši par savu darba vietu, kā arī tie strādājošie, kuri savā darbavietā jūtas nepietiekami novērtēti.

Arī tie strādājošie, kuri ir lūguši psiholoģisko palīdzību vai lieto antidepresantus, salīdzinoši biežāk neierodas darbā ilgāku laika posmu (vairāk kā 10 dienas).

Fiziska un emocionāla rakstura veselības problēmas

Trīs ceturtdaļas (62 %) ES dalībvalstu iedzīvotāju vērtē, ka pēdējo 4 nedēļu laikā nekad vai ļoti reti fiziska rakstura veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē (darbā, mājās u.c.) ir paveikuši mazāk, nekā būtu vēlējušies. Latvijā šādu atbildi ir sniedzis salīdzinoši mazāks skaits cilvēku – 57 %. Dažreiz fiziskās veselības problēmas iespaido 29 % aptaujāto, savukārt 13 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka visu laiku vai lielāku daļu laika fiziska rakstura veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē (darbā, mājās u.c.) ir paveikuši mazāk, nekā būtu vēlējušies.

Salīdzinoši biežāk fiziska rakstura veselības problēmu dēļ tiek paveikts mazāk vecāka gadagājuma cilvēku (pēc 55 gadiem), kā arī pensionāru vidū.

Vairums eiropiešu (73 %) pēdējo 4 nedēļu laikā nekad vai ļoti reti emocionāla rakstura problēmu (piem., nomāktības vai bažu sajūtas) dēļ ir mazāk paveikuši nekā būtu vēlējušies. Latvijā šādu atbildi ir sniedzis salīdzinoši daudz mazāks skaits cilvēku – 58 %. Dažreiz emocionālas veselības problēmas iespaido 31 % aptaujāto, savukārt katrs desmitais (10 %) Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka visu laiku vai lielāku daļu laika emocionāla rakstura veselības problēmu dēļ savā ikdienas dzīvē ir paveikuši mazāk, nekā būtu vēlējušies.

Salīdzinoši biežāk emocionāla rakstura veselības problēmas izjūt cilvēki, kuriem ir arī fiziska rakstura veselības problēmas, kā arī cilvēki, kuri lieto antidepresantus.

Salīdzinoši retāk emocionāla rakstura veselības problēmas izjūt vīrieši, jauni cilvēki (18-24 gadus veci), studenti, pašnodarbinātie, ierēdņi un fiziska darba strādnieki, kā arī cilvēki, kuriem gandrīz nekad nav problēmu apmaksāt savus rēķinus.

Komforta līmenis darbā

Vairums ES dalībvalstu iedzīvotāju (71 %) jūtas droši par savu darbu , savukārt 25 % ir pretējās domās, un uzskata, ka viņu nodrošinājums ar darbu ir apdraudēts.

Latvijā situācija ir būtiski sliktāka – vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas apdraudēti, ka varētu pazaudēt darbu (56 %), un tikai 41 % ir drošs, ka darbu nezaudēs.

Vēl vairāk nobažījušies par darba zaudējumu ir tikai Lietuvas (58 %) un Grieķijas (42 %) iedzīvotāji, savukārt visdrošākie par nodrošinājumu ar darbu ir Austrijas, Vācijas, Somijas, Nīderlandes un Maltas iedzīvotāji (mazāk kā 18 % nejūtas droši par savu darbavietu).

Salīdzinoši biežāk par savu darba vietu nejūtas droši fiziska darba strādnieki, ļaudis, kuri pēdējā mēneša laikā ir kavējuši darbu, kā arī cilvēki, kuriem ir bijusi nepieciešama palīdzība emocionāla rakstura problēmu dēļ, vai arī viņi ir lietojuši antidepresantus.

Vairums ES dalībvalstu iedzīvotāju (75 %) uzskata, ka viņu pašreizējais darbs ir atbilstošs viņu izglītībai, kā arī darbā viņus ciena un izsaka atzinību par centieniem, atalgo par sasniegumiem (78 %). Latvijā šie rādītāji ir līdzīgi kā vidēji Eiropā.

Salīdzinoši biežāk to cilvēku vidū, kuri uzskata, ka viņu pašreizējais darbs neatbilst viņu izglītībai, kā arī darbā viņus neciena un neizsaka atzinību, ir lūguši palīdzību savu emocionālo problēmu risināšanā, kā arī lietojuši antidepresantus.

Aprūpe un ārstēšana

Pēdējā gada laikā 15 % ES dalībvalstu iedzīvotāju ir vērsušies pēc palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ. Salīdzinoši visbiežāk ir apmeklēts tieši ģimenes ārsts.

Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies 17 % Latvijas iedzīvotāju: 12 % ir vērsušies pie sava ģimenes ārsta, bet 4 % - pie farmaceita, savukārt 3 % izvēlējušies citu speciālistu (psihologu, sociālo darbinieku, psihiatru, psihoanalītiķi u.c.).

Latvijā pēdējo 4 gadu laikā par 7 procenta punktiem ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ir vērsušies pēc palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ.

ES dalībvalstis, kuru iedzīvotāji salīdzinoši biežāk vēršas pēc palīdzības psiholoģisku vai emocionālu problēmu dēļ, ir Rumānija (35 %), Portugāle (21 %) un Slovākija (20 %). Salīdzinoši visretāk pēc palīdzības pēdējā gada laikā ir vērsušies Bulgārijas (6 %), Grieķijas (7 %) un Polijas (9 %) iedzīvotāji.

Antidepresanti

Kopumā 7 % ES dalībvalstu iedzīvotāju ir lietojuši antidepresantus pēdējo 12 mēnešu laikā. Salīdzinoši visbiežāk antidepresantus lieto Portugāles (15 %), Lietuvas (11 %), Francijas (10 %) un Maltas (10 %) iedzīvotāji, bet salīdzinoši visretāk antidepresantus lieto Vācijas (3 %), Grieķijas (3 %) un Bulgārijas (4 %) iedzīvotāji.

Latvijā antidepresantus pēdējo 12 mēnešu laikā lietojuši 8 % iedzīvotāju.

Salīdzinoši biežāk antidepresantus kopumā lieto sievietes, cilvēki, kuri dzīvo vieni, bezdarbnieki un pensionāri, cilvēki, kuriem bieži ir grūtības nomaksāt rēķinus.

Antidepresantu lietošanas biežākie iemesli ES dalībvalstīs ir depresija (51 %) un nemiers (47 %), savukārt 16 % antidepresantus lieto ilgstošu pārdzīvojumu dēļ, bet 8 % - lai palielinātu darba efektivitāti.

Latvijā situācija ir nedaudz atšķirīga – Latvijas iedzīvotājiem biežākais antidepresantu lietošanas iemesls ir nemiers (63 %), un tikai tad seko depresija (35 %).

Attieksme pret cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem

Vairums ES dalībvalstu iedzīvotāju (67 %) uzskata, ka viņiem nebūtu nekādu problēmu runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas, tomēr katrs piektais (22 %) eiropietis atzīst, ka viņam būtu grūti runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas. 11 % eiropiešu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Baltijas valstis (Lietuvā - 52 %, Latvijā - 37 %, Igaunijā - 35 %) kā arī Bulgārija (36 %) un Polija (34 %) ir to valstu vidū, kurās salīdzinoši visvairāk cilvēku atzinuši, ka viņiem būtu grūti runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas. Savukārt Kipras (6 %), Slovēnijas (14 %), Zviedrijas (16 %) un Spānijas (16 %) iedzīvotāji izjūt vismazāko distanci kontaktējoties ar cilvēkiem, kuriem ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas.

Tie cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem nebūtu nekādu problēmu runāt ar kādu, kuram ir ievērojamas garīga rakstura veselības problēmas, salīdzinoši biežāk ir ar augstāko izglītību, pēc nodarbošanās – ierēdņi.

Par pētījumu

„Special Eurobarometer 73.2” aptauja visās ES dalībvalstīs notika 2010.gada pavasarī (no 26. februāra līdz 17.martam). Latvijā tika aptaujāti 1008 Latvijas pilsoņi, vecāki par 15 gadiem. Latvija aptauju veica tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia. Kopumā Eiropas Savienībā aptaujāti 26 800 iedzīvotāju.

Revita Logina

TNS Latvia klientu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv