07.09.2010. 2009.gada beigās visās 27 ES dalībvalstīs notika Eirobarametra pētījums, kura mērķis bija noteikt, vidēji cik daudz eiropiešu pēdējā gada laikā ir lietojuši antibiotikas, kā arī noskaidrot eiropiešu zināšanas par tām.

Antibiotiku lietošanas rādītāji ES

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir salīdzinoši zemi antibiotiku lietošanas rādītāji. Pēdējo 12 mēnešu laikā antibiotikas (tablešu, sīrupa vai pulvera veidā) ir lietojusi trešā daļa pētījumā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (31 %), bet vidējais rādītājs ES dalībvalstu vidū ir nedaudz augstāks - 40 %. Biežāk antibiotikas lieto ES dienvidu dalībvalstis - Itālija, Malta, Spānija un Rumānija, kur antibiotikas ir lietojusi vairāk kā puse aptaujāto. ES dalībvalstīs tieši gados jauni cilvēki (15-24 gadus veci) salīdzinoši biežāk kā pārējie pēdējo 12 mēnešu laikā ir lietojuši antibiotikas.

Latvijā antibiotikas salīdzinoši biežāk ir lietojuši 15-39 gadus veci aptaujātie, kā arī aptaujātie ar zemu informētības līmeni par antibiotikām. Antibiotiku lietošanas vidējais rādītājs ES dalībvalstīs (40 %) nav būtiski mainījies kopš 2002.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, aptaujājot 15 ES dalībvalstis.

Antibiotiku iegādes veids

Latvijā vairākumā gadījumu (81 %) pēdējā reizē lietotās antibiotikas ir iegādātas aptiekā, izmantojot ārsta recepti, un 7 % gadījumu antibiotikas ir devis mediķis, piemēram, slimnīcā. Tomēr 7 % antibiotiku lietotāju tās ir nopirkuši aptiekā bez ārsta receptes, un 5 % pēdējā reizē ir lietojuši antibiotikas, kuras viņiem ir palikušas pāri no iepriekšējo antibiotiku lietošanas kursa. Salīdzinājumam - ES dalībvalstīs vidēji 95 % aptaujāto iegādājas antibiotikas aptiekā ar ārsta recepti. Latvija atrodas to 5 valstu vidū, kurās visvairāk aptaujāto ir iegādājušies antibiotikas aptiekā bez ārsta receptes: Rumānija (16 %), Lietuva (7 %), Grieķija (7 %), Kipra (6 %) un Latvija (6 %). Savukārt Latvijā un Lietuvā ir visvairāk gadījumu, kad lietotas tikušas antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku kursa (5 % katrā no valstīm). Visur citur Eiropā šis rādītājs ir 0-2 %.

Latvijā sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši ir iegādājušās antibiotikas aptiekā, izmantojot ārsta recepti. Ar ārsta recepti salīdzinoši biežāk antibiotikas iegādājas vecāka gadagājuma cilvēki (vecāki par 55 gadiem), kā arī pensionāri un ierēdņi.

Biežākie antibiotiku lietošanas iemesli

Iemesli, kāpēc pēdējā reizē lietotas antibiotikas, ir bijuši ļoti dažādi. Salīdzinoši biežāk minētie iemesli Latvijā - saaukstēšanās (30 % aptaujāto, kuri ir lietojuši antibiotikas pēdējo 12 mēnešu laikā), bronhīts (14 %), kakla iekaisums (13 %) un gripa (11 %). ES dalībvalstīs kopumā 20 % aptaujāto pēdējā reizē lietojuši antibiotikas pret gripu, 17 % - pret bronhītu, 15 % - iekaisušam kaklam un 14 % - pret saaukstēšanos. Pret citām slimībām antibiotikas lietotas mazāk kā 10 % gadījumu.

Informētības līmenis par antibiotikām un to iedarbību

Eirobarametra pētījuma ietvaros tika noskaidrots aptaujāto eiropiešu informētības līmenis par antibiotikām. Latvijā aptaujātie ir salīdzinoši labi informēti par to, ka „Antibiotiku nevajadzīga lietošana padara to iedarbību neefektīvu” (šim izteikumam piekrīt 81 % aptaujāto Latvijā), kā arī zina, ka „Antibiotiku lietošanai bieži ir blaknes, piemēram, caureja” (68 %).

Viedoklis par antibiotikām

Dati: TNS Latvia / Eirobarametra pētījums

Tomēr zināšanas par antibiotiku iedarbību ir vājas: 60 % aptaujāto Latvijā maldīgi uzskata, ka „antibiotikas nogalina vīrusus”, bet puse (52 %) aptaujāto maldīgi uzskata, ka „antibiotikas efektīvi ārstē saaukstēšanos un gripu”. Pareizi uz pirmo jautājumu ir atbildējuši 26 % aptaujāto, kas zina, ka antibiotikas vīrusus nenogalina, un tikai 35 % nepiekrīt izteikumam, ka antibiotikas efektīvi ārstē saaukstēšanos un gripu. Pārējiem aptaujātajiem par šiem apgalvojumiem nav konkrēta viedokļa.

Zināšanas par antibiotiku lietošanu

Dati: TNS Latvia / Eirobarametra pētījums

Latvijā 13 % aptaujāto ir snieguši pareizu atbildi uz visiem četriem apgalvojumiem. ES dalībvalstīs kopumā rezultāti ir labāki – pareizi atbildējuši uz visiem četriem jautājumiem ir 20 % aptaujāto. Salīdzinoši vislabāk informētie ir Skandināvijas valstīs dzīvojošie (Somijā pareizi atbildējuši uz visiem četriem jautājumiem ir 44 % aptaujāto, Zviedrijā – 39 %, Dānijā – 37 %).

Pētījums atklāj, ka aptaujātie, kuriem ir zems informētības līmenis par antibiotikām, tās ir lietojuši salīdzinoši biežāk nekā tie, kuru informētības līmenis par antibiotikām ir augsts. Tāpat labāk informētie salīdzinoši retāk ir lietojuši antibiotikas pret gripu vai saaukstēšanos.

Informācijas ieguves veidi

Gandrīz trešā daļa (29 %) aptaujāto Latvijā atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmusi kādu informāciju par antibiotiku lietošanas nelietderību, piemēram, informāciju par to, ka antibiotikas nav jālieto saaukstēšanās vai gripas gadījumā. ES dalībvalstīs kopumā šis rādītājs ir augstāks – 37 % ir saņēmusi kādu informāciju par antibiotiku lietošanas nelietderību. Visbiežāk šī informācija tikusi iegūta no laikrakstiem vai TV (27 %), 19 %-iem aptaujāto šādu informāciju ir sniedzis ārsts, bet 16 % aptaujāto šādu informāciju ir redzējuši TV reklāmā.

Uzticamas informācijas iegūšanai par antibiotikām aptaujātie vairākumā gadījumu vērstos pie ārsta (82 %). 29 % aptaujāto vērstos pie farmaceita, 12 % informāciju iegūtu no ģimenes un draugiem, bet 10 % - slimnīcā.

Salīdzinot Latvijas rādītājus ar ES dalībvalstu kopējiem rezultātiem, secinājums ir šāds: Latvijā aptaujātie salīdzinoši biežāk nepieciešamo informāciju par antibiotikām meklētu ģimenes un draugu lokā, bet retāk vērstos pie farmaceita. Ja ES dalībvalstīs kopumā par antibiotikām informāciju farmaceitam jautātu 42 % aptaujāto, tad Latvijā nedaudz mazāk – 29 % (atšķirība ir 14 procenta punkti). Salīdzinoši visbiežāk farmaceitu kā informācijas avotu par antibiotikām izmatotu Īrijā (62 %), Nīderlandē (61 %) un Zviedrijā (59 %) dzīvojošie.

Ko no tā varam secināt?

Kopumā šis pētījums atklāj, ka ir nepieciešams palielināt Latvijas iedzīvotāju zināšanas par antibiotiku iedarbību, stingrāk jāraugās, lai aptiekās netiktu izsniegtas antibiotikas bez ārsta receptes, kā arī jāveicina klienta un farmaceita savstarpējā uzticība, lai nepieciešamības gadījumā arvien lielāks skaits iedzīvotāju pēc padoma vērstos ne tikai pie sava ārsta, bet arī farmaceita.

Par pētījumu

Special Eurobarometer 338 aptauja visās ES dalībvalstīs notika 2009.gada beigās (no 13. novembra līdz 9.decembrim). Latvijā tika aptaujāti 1004 Latvijas pilsoņi, vecāki par 15 gadiem. Aptauju veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Revita Logina

TNS Latvia klientu vadītāja
Farmācijas nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv