Īsumā par visu


Mediju pētījumi
   Mediju pētījumi 2009.gadā
   Reklāmas tirgus
   Bezdarbnieku mediju patēriņš
   TV skatīšanās


Mārketinga pētījumi
   Korporatīvā reputācija
   B2B mārketinga komunikācija
   Klientu noturība
   Saldumu patēriņš


Sociālie pētījumi
   Patērētāju noskaņojums


Tehnoloģijas & risinājumi
   Klientu apkalpošanas vadība
   Vizīte pie ārsta?


Arhīvs


www.tns.lv


Desmitgades TV skatīšanās tendences

 

16.12.2009. Pēdējo deviņu TV sezonu apkopotie dati liecina, ka laiks, ko viens TV skatītājs veltījis TV kanālu vērošanai, pakāpeniski pieaug. 2009. gada nogalē joprojām varam apgalvot, ka TV skatīšanās ieņem svarīgu vietu cilvēku ikdienā, jo, salīdzinot ar laiku, ko viens TV skatītājs veltījis TV vērošanai 2000./2001. gada TV sezonā, 2008./2009. gada sezonā bija par 46 minūtēm lielāks, sasniedzot 5 stundas un 6 minūtes vidēji dienā.

 

Arī citās valstīs vērojama TV skatīšanās laika palielināšanās. Salīdzinot 1998. gadu ar 2008. gadu, Eiropā vidējais skatīšanās laiks dienā uz vienu iedzīvotāju palielinājies par 9  %.1 Savukārt Latvijā, salīdzinot 2000. gadu ar 2008. gadu, laiks, ko viens Latvijas iedzīvotājs veltījis TV vērošanai vidēji dienā, palielinājies par 16  %.

 

 

Par vienu no skatīšanās laika palielināšanās iemesliem šogad var uzskatīt krīzi, jo cilvēki vairāk laika pavada mājās. Tomēr tas nav vienīgais iemesls. To ietekmē arī kabeļtelevīzijas, satelīta televīzijas un interneta protokola televīzijas (IPTV) izplatības pieaugums, un tagad arī virszemes digitālās apraides ieviešana. Tas TV skatītājiem sniedz daudz lielāku kanālu pieejamību. Arī citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka pārejot uz digitālo apraidi, palielinās TV skatīšanās laiks. Tas var pieaugt pat par 25 %.

 

Lielāka kanālu izvēle ietekmē arī kopējo TV skatīšanās laika sadalījumu starp kanāliem. Gan Latvijā, gan citās valstīs vērojama auditorijas fragmentēšanās. Samazinās ētera kanālu skatīšanās, savukārt palielinās pārējo kanālu skatīšanās. Kā liecina apkopotie dati pa TV sezonām, tad 2003./2004. gada TV sezonā ētera kanālu skatīšanās laika daļa bija 61.2 %, bet, sākot ar 2004./2005. gada TV sezonu, ētera kanālu skatīšanās laika daļa sāka samazināties, un 2008./2009.gada sezonā sasniedza 52.3 % no kopējā TV satīšanās laika.

 

 

Pēdējo gadu programmu topi rāda, ka programmu izvēlē ir raidījumi, kuri savu aktualitāti nezaudē. Aizvien skatīta ir Eirovīzija , tomēr tās popularitāte mazinās. Tā piemēram, ja 2007. gadā Eirovīzijas finālu skatījās 24.9 % iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, tad 2008. gadā – 16.6 %, bet šogad – tikai 14.3 %. Gada topu augšgalā iekļūst arī amatpersonu Jaungada uzrunas, arī ziņu un analītisko raidījumu programmas. Topa augšgalā regulāri ir arī pasaules meistarsacīkstes hokejā. Protams, skatītājus piesaista arī jauni un veiksmīgi raidījumu formāti, kā, piemēram, pēdējos gados šovi Dejo ar zvaigzni , Koru kari, Dziedošās ģimenes un citi.

 

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2012. gada pilnībā jāpāriet uz digitālo apraidi, šobrīd redzams, ka tas notiks ātrāk. Kanāls TV5 Rīga jau no šī gada 1. decembra atteicies no analogās apraides un pārgājis uz digitālo apraidi, savukārt citi kanāli to plāno darīt nākamā gada pirmajā pusē. Vienīgi kanāls TV3 šobrīd ir izlēmis palikt analogajā apraidē vēl visu 2010. gadu.

 

2009./2010. gada TV sezona vēl nav pusē, un pāriešana uz digitālo apraidi vēl tikai sākusies. Kādas tendences un pārmaiņas TV skatīšanā tās atnesīs, varēsim analizēt pēc laika.

 

1 Television 2009, International Key Facts, IP International Marketing Committe (CMI), Production: Newway Agentur GmbH, 2009.

 

Kristīne Skaistā

TNS Latvia TV Metru projekta vecākā asistente
Televīzijas nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e kristine.skaista@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības