Īsumā par visu


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Mediju pētījumi
   Reklāmas tirgus
   Informācijas meklēšana
   Radio internetā


Mārketinga pētījumi
   Darba tirgus
   Tējas patēriņš
   Reklāmu veidu uztvere


Sociālie pētījumi
   Finanšu krīze
   Lieldienu svinēšana
   Aprīļa izjokošanas


Tehnoloģijas & risinājumi
   Iepirkšanās process
   Nākotnes iespējas


Arhīvs


www.tns.lv


Baltieši pesimistiskāki nekā rietumeiropieši un ASV iedzīvotāji par ekonomisko grūtību ilgumu

 

07.04.2009. 2008.gada nogalē TNS grupas uzņēmumi veica aptauju par globālo finanšu krīzi. Pētījums tika veikts Baltijā un vairākās pieredzējušajās demokrātijās (ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija). Aptaujas mērķis bija fiksēt iedzīvotāju viedokļus par globālās finanšu krīzes ilgumu un tās iespējamajām sekām. Kopš aptaujas norises ir pagājuši jau vairāki mēneši, taču pētījumā iegūtais sabiedrības viedoklis nav zaudējis savu aktualitāti. Gan Latvijā, gan pasaulē cilvēki ir nobažījušies par finanšu krīzes sekām un to ietekmi uz viņiem personīgi. Šobrīd vēl aktuālāks kā 2008.gada nogalē ir kļuvis iespējamais darba zaudējuma jautājums, arī ikdienas tēriņu samazināšanai pievērsies gandrīz ikviens no mums.

 

Lūk, ieskats galvenajos pētījuma rezultātos!

 

Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tāds, ka gan Baltijas, gan rietumvalstu iedzīvotāji paredz finanšu krīzes pārvēršanos globālā ekonomiskajā krīzē. Krīzes gaidas acīmredzot nozīmīgi ietekmēs iedzīvotāju patēriņa ieradumus šogad. Baltijas valstu iedzīvotāji pauž lielāku pesimismu par krīzes ilgumu nekā citu valstu iedzīvotāji. Vairāk nekā puse baltiešu uzskata, ka krīze ilgs vairāk nekā divus gadus, kamēr tikai ceturtdaļa aptaujāto rietumvalstu iedzīvotāju ir līdzīgās domās.

 

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondenti ir pārliecināti, ka finanšu krīze pāraugs ekonomiskajā krīzē viņu valstīs (attiecīgi 84 %, 73 % un 82 %). Attīstīto valstu vidū tikai briti tuvojas baltiešu pesimisma līmenim – 81 % aptaujāto britu domā, ka finanšu krīze pārvērtīsies ekonomiskajā krīzē viņu valstī. Savukārt ASV un Vācijā šādas bažas ir pārņēmušas divas trešdaļas šo valstu iedzīvotāju.

 

 

Finanšu krīzes ietekme ir sazīmējama arī bažās par darbu – 52 % Latvijas respondentu, 43 % Lietuvas respondentu un 24 % Igaunijas respondentu ir nobažījušies, ka varētu zaudēt darbu. Neraugoties uz satraukumu par valsts ekonomisko stāvokli un nodarbinātību, visai neliels (6-7 %) respondentu īpatsvars ir nobažījies, ka varētu zaudēt savu mājokli. Tieši ASV iedzīvotāji visbiežāk (11 %) ir pauduši bažas par sava mājokļa zaudēšanu krīzes ietekmē.

 

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas baltiešu uzskata, ka tagad būtu jāsamazina savi tēriņi (75 % Igaunijā, 85 % Latvijā, 89 % Lietuvā). Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji savas mājsaimniecības situāciju vērtē negatīvāk, jo teju puse uzskata, ka stāvoklis tikai pasliktināsies. Savukārt Igaunijā tikai trešdaļa respondentu saskata pesimistisko attīstības scenāriju.

 

Latvijā mazāk nobažījušies par ekonomiskās krīzes ietekmi uz personīgo situāciju ir iedzīvotāji vecumā no 35-44 gadiem.

 

Par aptauju

Aptauja Baltijas valstīs tika veikta tiešo interviju veidā respondentu dzīvesvietās, laikā no 2008.gada 10.decembra līdz 17.decembrim. Katrā valstī tika intervēti 500 respondenti vecumā no 15-74 gadiem. Latvijā šo pētījumu veica mediju, tirgus un sociālo pē'tijumu aģentūra TNS Latvia, Igaunijā - TNS Emor un Lietuvā - TNS Gallup. Citās valstīs pētījums tika veikts, interneta panelī aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18-64 gadiem.

 

Revita Logina

TNS Latvia projektu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e revita.logina@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības