Īsumā par visu


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Mediju pētījumi
   Reklāmas tirgus
   Informācijas meklēšana
   Radio internetā


Mārketinga pētījumi
   Darba tirgus
   Tējas patēriņš
   Reklāmu veidu uztvere


Sociālie pētījumi
   Finanšu krīze
   Lieldienu svinēšana
   Aprīļa izjokošanas


Tehnoloģijas & risinājumi
   Iepirkšanās process
   Nākotnes iespējas


Arhīvs


www.tns.lv


Patērētāji pozitīvāk vērtē sev mērķētās un ilgāk pētāmās reklāmas

 

07.04.2009. Jau vairākus gadus reklāmas un mārketinga nozares speciālistu vidū tiek runāts par to, ka jāveido patērētājiem mērķētas ( tārgetētas ) individuālas reklāmas, ka pietiek „šaut ar lielgabaliem pa zvirbuļiem” u.tml. TNS Latvia šā gada sākumā veiktais specializētais pētījums par patērētāju skatījumu uz reklāmām un pārdošanas aktivitātēm apstiprina šo tendenci.

 

Trīs galvenās jaunākās atziņas no Latvijas patērētāju attieksmes pret reklāmām un pārdošanas aktivitātēm pētījuma ir šādas:

 

1.       Vairākums patērētāju ievēro tos reklāmu veidus, kuros reklāmdevēji iegulda lielāko daļu savu reklāmu un mārketinga līdzekļu, kā, piemēram, TV reklāmas;
2.       Patērētājiem patīk “paša izvēlēts” tiešā mārketinga kanāls – vai tās būtu reklāmas lielveikalā, katalogi vai reklāmas preses izdevumos;
3.       Ilgāk pētāmās reklāmas – katalogi, tiešais pasts, reklāmas preses izdevumos, reklāmas internetā – patērētājiem liekas esam noderīgākas.

 

Pētījums atklāj, ka, no vienas puses, joprojām vairākums Latvijas patērētāju ievēro tos reklāmu veidus, kuros tiek ieguldīts visvairāk līdzekļu. Tā, piemēram, TV reklāmas, kurās pērn bija ieguldīti gandrīz 35 miljoni latu (LRA dati), ievēro absolūtais vairākums Latvijas patērētāju. Jāatzīmē, ka kopumā ATL jeb above-the-line reklāmu veidi (TV, radio, prese un pārējie reklāmu veidi, kuri paredz mediju pirkšanu) tiek ievēroti vairāk nekā BTL jeb below-the-line (visas pārējās reklāmu izvietošanas un produktu noieta virzīšanas aktivitātes) veidi.

 

Tomēr, no otras puses, vērojams, ka Latvijas patērētājiem pozitīvāka attieksme ir pret tiem reklāmu veidiem, kurus viņi paši var kaut kādā mērā izvēlēties. Ar „paša izvēlētu” reklāmas kanālu mēs saprotam to, ka patērētājs, piemēram, pats izvēlas, kuru lielveikalu vai tirdzniecības centru apmeklēt vai kurus pasta katalogus saņemt (šajā gadījumā gan izvēle ir ierobežotāka, tomēr ar selektīvās uztveres palīdzību var „neredzēt” sev nepiemērotos katalogus), kā arī kurus drukātos medijus lasīt. Tāpēc arī salīdzinoši pozitīvāka attieksme patērētājiem ir pret reklāmas stendiem, plakātiem, arī monitoriem lielveikalos vai tirdzniecības centros; patērētāji ir pozitīvāk noskaņoti arī pret tirdzniecību pa pastu ar katalogu starpniecību, kā arī viņiem salīdzinoši labāk patīk reklāmas avīzēs un žurnālos.

 

 

Savukārt salīdzinoši visnegatīvākā patērētāju attieksme ir vērojama pret tiešā kontakta veidā realizētājām pārdošanas aktivitātēm – tirdzniecības pārstāvju apmeklējums un pārdošana pa telefonu. To varētu skaidrot ar patērētāju psiholoģiju, jo šos pārdošanas veidus ir visgrūtāk „izslēgt” vai izvairīties no tiem. Tāpat Latvijas patērētāju sniegtie komentāri liecina par to, ka ne vienmēr šīs pārdošanas aktivitātes norit korektā un viņiem pieņemamā veidā.

 

Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ka patērētāja attieksme pret reklāmas veidiem ir saistīta ar šo reklāmas veidu noderīguma uztveri – tie veidi, kas patērētājiem šķita esam noderīgāki, tika vērtēti pozitīvāk. Attiecīgi augstāku noderīgumu ieguva katalogi, tiešais pasts, reklāmas preses izdevumos, reklāmas internetā. Šiem veidiem kopīgā pazīme ir to „ilgstošā lietošana” – tie ir veidi, kuriem patērētājs var veltīt vairāk uzmanības, iedziļināties tajos, izpētīt piedāvājuma nianses. Tāpat, apkopojot informāciju no dažādiem reklāmu veidiem (piemēram, tirdzniecības kataloga, reklāmas internetā un lielveikala tiešā pasta sūtījuma), patērētājs var izvēlēties sev piemērotāko produkta piedāvājumu. Laikā, kad patērētāji arvien vairāk uzmanības pievērš cenai un par to saņemtajai preces vērtībai, ilgāk pētāmās reklāmas viņiem šķitīs esam noderīgākas, kamēr pārējās reklāmas turpinās pildīt vairāk informatīvās un atgādināšanas funkcijas.

 

Par aptauju

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia pētījumu par patērētāju skatījumu uz reklāmām un pārdošanas aktivitātēm veica 2009.gada janvārī un februārī, internetā aptaujājot 1.000 Latvijas patērētāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem. Pētījumā tika mērīta 22 reklāmas un pārdošanas veidu ievērošana, attieksme pret tiem un noderīgums patērētāju lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī katra veida tēla uztvere un noderīgums konkrēto nozaru produktu vai pakalpojumu izvēlē.

 

Ilva Pudule

TNS Latvia vecākā projektu direktore
Finanšu nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e ilva.pudule@tns.lv


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības