Īsumā par visu


Pētījumu industrija
   TNS un WPP/Kantar
   Mārketings recesijas laikā


Paralēlā darbība
   TNS Latvia gada konference


Mediju pētījumi
   Mediju pētījumi 2008.gadā
   Reklāmas tirgus
   Starpmediju plānošana


Mārketinga pētījumi
   Mārketinga budžeti
   Ēšanas ieradumi


Sociālie pētījumi
   Laimes priekšnoteikumi


Tehnoloģijas & risinājumi
   Iepirkšanās process
   Nākotnes prognozēšana
   Zīmolu komunikācija


Arhīvs


www.tns.lv


Vai varam pateikt, kā būs rīt?

 

09.12.2008. Zināšana par to, kas notiks rīt, ir vienlīdz gribēta un biedējoša. Viss, ko varam tā pa īstam paredzēt, ir savas darbības un arī tikai tad, ja to realizācija ir tikai pašu pakļautībā. Bet nekad jau tā nav, vienmēr jau kāds iejaucas.

 

Tāpēc tiek meklēti ticami biznesa norišu prognozēšanas veidi , kuri ļautu kaut aptuveni noteikt vienu vai pēc iespējas precīzāk definēt vairākus iespējamos tirgus attīstības ceļus ilgtermiņā. Ierastās tirgus plānošanas metodes paredz atskatīšanos pagātnē – noteikta iepriekšējā perioda tendenču projicēšanu nākotnē. Tomēr šāds mehānisms prasa pietiekošu ilglaicīgi un sistemātiski krātu informācijas bāzi, kuras parametri izmantojami salīdzinājumam. Tāpat apstākļos, kad tirgus attīstība pat bez kvantitatīvas informācijas acīmredzami veido neregulārus zigzagus, iepriekšējo desmitgažu līknes zaudē savu potenciālu būt pareģojumu pamatam. Lai rastu kaut jel kādu apjausmu turpmākajiem soļiem, kuru mērķis ir laiks pēc desmit, divdesmit vai pat piecdesmit gadiem, ticams un dziļākai analīzei izmantojams avots ir nozares eksperts, kura kā eksperta statuss atkarīgs no izpētes mērķiem un nepieciešamo prognožu griezuma. Parasti eksperta definēšanai izmantotie kritēriji ir nozarē nostrādāto gadu skaits un iesaistības pakāpe konkrētā tirgus norisēs.

 

Nākotnes prognozēšana ir sarežģīta, sevišķi situācijā, kad nav definētu atskaites punktu vai iepriekš noteiktie ir grīļīgi. Identificējot visus jau tikai šībrīža situācijā iedomājamos (izslēdzot dažādas izdomātas ainas) situācijas ietekmētājus un ietekmējamos, aplūkojot to iespējamās mijiedarbes, nākotne var tēloties pārāk sadrumstalota. Tāpēc tirgus ainu pārzinošu cilvēku iesaiste prognožu veidošanā pakļaujas pakāpeniskai un uzreiz analītiskai šīs informācijas apkopošanai. Socioloģijā izmanto virkni ekspertu sniegtās informācijas ieguves, kārtošanas un analīzes veidu, kurus izmantojot kompleksi, iespējams zīmēt precīzāku nākotnes ainu. Šīs metodes ierasti izmantotas politisku procesu plānošanā, taču to ietvars pieļauj visai plašu lietojumu.

 

TNS Latvia eksperimentālā kārtā, ar mērķi pārbaudīt nākotnes prognozēšanas metodoloģiskos risinājumus, veica pētījumu auto nozarē . Šodien mazliet par pašu metodoloģiju, par rezultātiem rīt.

 

Pētījumā par jauno auto tirgu tika izmantotas vairākas nākotnes prognozēšanas metodes, kuru galvenais uzdevums bija jau pētījuma starpposmos sistematizēt iegūto informāciju, sašaurināt iespējamo nākotņu klāstu un identificēt galvenos skatupunktus. Pētījumā izmantotās informācijas ieguves un strukturēšanas metodes bija padziļinātas intervijas un Delphi metode, analīzes posmā tika izmantotas scenāriju veidošana un savstarpējo ietekmju analīze. Pētījumā kā eksperti tika aicināti jauno auto tirgotāju augstākā līmeņa vadītāji, uzņēmumam būtisku stratēģisku lēmumu pieņēmēji, kuru pieredze šajā jomā pārsniedz piecus gadus.

 

Pētījums paredzēja vairākus posmus. Pirmais no tiem – padziļināta daļēji strukturēta intervija ar nozares ekspertiem, pārējie – elektroniski nosūtītas anketas . Balstoties uz pirmajā posmā iegūto izvērsto informāciju tika izveidota anketa, kurā informācija tika sakārtota trīs skatījumos jeb analīzes veidos. Pētījuma dalībniekus aicinājām izvērtēt visiespējamākās dažādu tirgus spēlētāju reakcijas, savstarpējās ietekmes un noteikt jau aprakstītu tirgus attīstības scenāriju izpildīšanās ticamību.

 

Neskatoties uz to, ka pētījuma šībrīža statuss ir „nepabeigts” un tas visdrīzāk tiks turpināts, varu izvērtēt augstākminēto metožu priekšrocības un ierobežojumus. Kā galvenos paša pētījuma uzstādījuma un izmantoto metodoloģiju trūkumus, kuriem jāpievērš uzmanība ikvienā līdzīgā pētījumā, varētu minēt ierobežojumus ekspertu definējumā un atbildētību. Konkrētajā gadījumā, lai padarītu pētījuma rezultātus interesantākus nozarē iesaistītajiem, paplašinātu skatījumu un akcentus, būtu nepieciešams piesaistīt ekspertus, kuru darbība nav tiešā veidā saistīta ar jauno auto izplatīšanu. Tas dotu iespēju starpdisciplinārai analīzei, tiešās, ar auto realizāciju saistītās reakcijas papildinot ar virkni „no malas” ietekmējošo faktoru izvērtējumu. Ar otru no manis minētajiem ierobežojumiem jārēķinās ikvienā pētījumā, kurš paredz vairākus posmus vai aptver tirgu, kura spēlētāju skaits ir neliels.

 

Kā būtiskākās izvēlēto metožu priekšrocības vēlētos norādīt – analizējamās informācijas plašumu, elastību vērtējumos un iespēju pietuvināties diezgan precīzam nākotņu raksturojumam. Informācijas plašumu nodrošina vairāku ekspertu līdzdalība un atvērtais pētījuma sākumposms (padziļinātās intervijas). Pētījuma realizācija vairākos posmos ļauj ekspertiem izvērtēt savu viedokli, netiešā diskusijā mainīt domas (redzot anonīmos citu ekspertu viedokļus). Iespējamo nākotņu apraksta plašums atkarīgs no pētījuma mērķiem, ja tie paredz detalizētu dažādu faktoru ietekmju un reakciju izvērtējumu, katrā no pētījuma posmiem iespējams piekļūt pie pēc iespējas niansētāka nākotņu izvērtējuma un tēlojuma.

 

Eksperiments vēl nav noslēdzies, taču es jau prognozēju – metodes, ar kuru palīdzību var pateikt nākotni būs gribētas, tāpēc turpināsim attīstīt jau minētās un virkni citu informācijas ieguves un analīzes veidu. Un tad jau redzēs, kā būs rīt.

 

Aija Dementjeva

TNS Latvia projektu vadītāja
Auto nozares pētījumu eksperte
t 67 096 300
e aija.dementjeva@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības