Īsumā par visu


Pētījumu industrija
   TNS un WPP/Kantar
   Mārketings recesijas laikā


Paralēlā darbība
   TNS Latvia gada konference


Mediju pētījumi
   Mediju pētījumi 2008.gadā
   Reklāmas tirgus
   Starpmediju plānošana


Mārketinga pētījumi
   Mārketinga budžeti
   Ēšanas ieradumi


Sociālie pētījumi
   Laimes priekšnoteikumi


Tehnoloģijas & risinājumi
   Iepirkšanās process
   Nākotnes prognozēšana
   Zīmolu komunikācija


Arhīvs


www.tns.lv


Pircēju ceļi veikalā
jeb kā efektīvi izpētīt iepirkšanās procesu

 

09.12.2008. Aizvien biežāk ikdienā nākas dzirdēt - krīze valstī, pieaug bezdarbs, taupības režīms. Baņķieri runā par banku krīzi, politiķi - par inflācijas apkarošanas plānu, nekustamo īpašumu brokeri - par satricinājumu nekustamā īpašuma jomā. Aizvien lielāku lomu biznesā ieņem dažādas mārketinga aktivitātes, kas atgādina par pieejamiem produktiem un pakalpojumiem.

 

Savukārt, paši Latvijas iedzīvotāji dažbrīd ieņēmuši nogaidošas pozīcijas – iegādāties jaunu auto par ļoti izdevīgo piedāvājumu vai mazliet nogaidīt? Bet pārtika un visi citi ikdienas sīkumi, diemžēl, rītdienu pagaidīt nevar. Un tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts arī par tirdzniecības apjomu kritumu šajās tirgus jomās.

 

Patiesībā preču un naudas plūsmu taču ir diezgan viegli nomērīt - pircējs paņem preci, pārdevējs noskenē cenu un saņem naudu par preci. Pavisam vienkārši. Bet kā ir ar iepirkšanās procesu? Vai to var nomērīt? Izrādās, ka arī tas ir iespējams.

 

TNS uzņēmumi visā pasaulē ir aktīvi strādājuši, lai atrastu iespēju izpētīt pašu iepirkšanās procesu. Tas zināmā mērā vienmēr visiem ir bijis tāds kā noslēpums - pēc kāda principa pircēji veikalā pārvietojas no plaukta pie plaukta. Ja veikalnieks zinātu, kas pircējam prātā, staigājot pa veikalu, tad viegli saprastu, kur un kā veikalā izvietot produktus, lai tie sasniegtu patērētāju, uzlabotu iepirkšanās procesu un pircēja apmierinātību. TNS Amerikā, Anglijā un Norvēģijā ir attīstījis jaunu un diezgan precīzu informācijas iegūšanas veidu par iepirkšanās procesu, kur tiek ieskicēts ceļš, kā pircējs pārvietojas veikalā. Šo pārvietošanos ir iespējams noteikt, izmantojot „izsekošanas” sistēmu, kura sastāv no 4 elementiem:

 

■  Mazas izsekošanas ierīces, kuras tiek piestiprinātas pie iepirkšanās groziem, ratiem vai pircējs to vienkārši ieliek kabatā. Un katras 4 sekundes šī ierīce sūta kodētu signālu.

■  Pašā veikalā izvietotas uztveršanas antenas, kuras vienā laidā uztver signālus no piestiprinātajām „izsekošanas” ierīcēm.

■  Procesors, kurš no uztvertiem signāliem ģenerē pircēja atrašanās vietas algoritmus.

■  Speciāla programmatūra, ar kuras palīdzību iegūtos datus apstrādā.

 

Tādējādi no iegūtās informācijas mēs varam noteikt, kuras tad ir veikala aktīvās zonas un kuras ir mazāk aktīvas. Un, ņemot vērā, šos rezultātus, var veidot preču izkārtojumu veikalā.

 

Sākšu ar veikala ieeju - vai tās atrašanās vieta var ietekmēt iepirkšanās procesu? Kā vienkāršu piemēru varu minēt pētījumu Amerikā, kur tika mērīts iepirkšanās process apmēram šāda tipa veikalos:

 

 

Izpētot 100 šāda veida veikalus, tika konstatēts, ka pircēji veikalos, kur ieeja ir labajā pusē, galvenokārt, pārvietojas virzienā pret pulksteni (sarkanā bultiņa). Savukārt, veikalos ar ieeju kreisajā pusē - pa pulksteni (zilā bultiņa). Jums varbūt šķitīs - kāda nozīme, uz kuru pusi veikalā pircējs iet? Bet veicot šo pētījumu tika konstatēts, ka veikals, kuram ieeja ir labajā pusē un pircēji pārvietojas pret pulksteni šajā veikalā, tad šo veikalnieku peļņa, no katra pircēja, palielinās par 2 dolāriem, kā veikalam, kuram ieeja būtu kreisajā pusē.

 

Tātad, lai veikalnieks gūtu peļņu un pircēji būtu apmierinātāki ar iepirkšanās procesu, ir svarīgi saprast pircēju ceļu veikalā - kā viņi iet, ko viņi redz un kā, uz ko reaģē. Tā iespējams rast efektīvākos ceļus, kā veikalā iepazīstināt pircējus ar dažādām jaunām precēm.

 

Latvijā šāds pētnieciskais risinājums nav vēl tik attīstīts, jo prasa zināmus finansiālus ieguldījumus tehnoloģijās. Bet iespējams, ka uzņēmumiem, kurus tik ļoti neskars krīze un konkurence nākotnē būs vēl aizvien nozīmīgs faktors, ir vērts padomāt par šādu risinājumu. Izmantojot ārvalstu kolēģu pieredzi, TNS Latvia lūkos iedzīvināt šo metodi arī Latvijā.

 

Sigita Kalnakārkle

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja
Patērētāju uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e sigita.kalnakarkle@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības