Īsumā par visu


Pētījumu industrija
   TNS un WPP/Kantar
   Mārketings recesijas laikā


Paralēlā darbība
   TNS Latvia gada konference


Mediju pētījumi
   Mediju pētījumi 2008.gadā
   Reklāmas tirgus
   Starpmediju plānošana


Mārketinga pētījumi
   Mārketinga budžeti
   Ēšanas ieradumi


Sociālie pētījumi
   Laimes priekšnoteikumi


Tehnoloģijas & risinājumi
   Iepirkšanās process
   Nākotnes prognozēšana
   Zīmolu komunikācija


Arhīvs


www.tns.lv


Stratēģiskās starpmediju plānošanas modulis pētījuma TNS AtlasTM ietvaros

 

09.12.2008.Jaunumlapas Tavs Neredzamais Sabiedrotais lasītāji, kas tajā ieskatās regulāri, visticamāk atceras, ka, sākot ar 2007.gadu, TNS Latvia saviem klientiem piedāvā jaunu patēriņa pētījuma paaudzi TNS AtlasTM, kura mērķis ir apkopot informāciju par cilvēku iepirkšanās un patēriņa paradumiem un piedāvāt iespējas analizēt zīmolu, patērētāju un mediju savstarpējās saiknes. Tādējādi pētījums kalpo kā instruments zīmola mārketingam, stratēģiskajai mediju plānošanai un mārketinga komunikācijai dažādos patērētāju segmentos.

 

Jāatzīmē, ka sākotnēji TNS AtlasTM rezultātus mēs piedāvājām analizēt kopā ar Nacionālā Mediju Pētījuma: Prese rezultātiem, tātad iegūt informāciju par dažādu preses izdevumu auditorijas patēriņa paradumiem, kā arī izzināt dažādu zīmolu lietotāju patērētāju preses lasīšanas paradumus.

 

Jau šajā gadā pētījums TNS AtlasTM tika papildināts ar Stratēģiskās starpmediju plānošanas moduli, kas TNS Latvia klientiem sniedz iespēju analizēt ne tikai pētījumā iekļauto zīmolu savstarpējās saiknes ar drukātās preses izdevumiem, bet arī ar populārākajiem interneta resursiem, TV kanāliem un radiostacijām. Metodoloģiski modulis balstās uz TNS AtlasTM pētījumā pievienotu papildus jautājumu par populārāko interneta resursu, TV kanālu un radiostaciju lietošanu rezultātiem. Tā kā pētījums tiek veikts regulāri, tad Stratēģiskās starpmediju plānošanas modulī iekļauto mediju saraksts tiek pārskatīts katru periodu.

 

Neapšaubāmi rodas jautājums, kā iespējams izmantot Stratēģiskās starpmediju plānošanas moduļa rezultātus? Galvenie ieguvumi, ko sniedz šāds modulis ir:

 

■  iespēja noskaidrot dažādu mediju (preses, radio, TV, interneta) lietotāju patēriņa ieradumus un dzīvesveidu;

■  iespēja izzināt, kādus vēl medijus patērē konkrēta preses izdevuma, radiostacijas, TV kanāla vai interneta resursa auditorija;

■  iespēja izpētīt lasītākos preses izdevumus, klausītākās radiostacijas, skatītākos TV kanālus un apmeklētākos interneta resursus dažādās patērētāju mērķa grupās;

■  iespēja analizēt rezultātus dinamikā.

 

Lai labāk izprastu Stratēģiskās starpmediju plānošanas moduļa sniegtās iespējas, apskatīsim dažus piemērus.

 

Iedomājieties situāciju, kad radiostacija A (šeit varētu būt jebkurš pētījumā iekļautais medijs) vēlas paplašināt savu klausītāju loku vai arī stiprināt esošo klausītāju lojalitāti. Viens no veidiem, kā to panākt, ir pārdomāt un pilnveidot radiostacijas programmas saturu. Šeit lieti var noderēt Stratēģiskās starpmediju plānošanas moduļa piedāvātā informācija par to, kādas ir radiostacijas A klausītāju, kā arī to radio klausītāju, kuri šobrīd dod priekšroku kādai citai radiotacijai, intereses un dzīvesveids.

 

 

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem visiecienītākās brīvā laika pavadīšanas aktivitātes ir TV skatīšanās (93 % Latvijas iedzīvotāju to dara vismaz reizi nedēļā), ēst gatavošana, kā arī radio klausīšanās. Jāatzīmē, ka visu trīs radiostaciju klausītāji salīdzinoši biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem klausās mūziku, aprūpē mājdzīvniekus, pārlūko interneta lapas, apmeklē tirdzniecības centrus, skatās video, DVD un spēlē datorspēles.

 

Analizējot katru radiostaciju atsevišķi, pētījuma rezultāti atklāj, ka ir vairākas aktivitātes, ko iecienījuši vienas vai otras radiostacijas klausītāji. Tā, piemēram, radiostacijas A un C klausītāji biežāk nekā radiostacijas B klausītāji lasa žurnālus un nodarbojas ar sportu. Savukārt, radiostacijas A klausītāji biežāk nekā pārējo 2 radiostaciju klausītāji spēlējas ar bērniem. Interesanti, ka radiostacijas B klausītāji biežāk nekā pārējo 2 radiostaciju klausītāji labiekārto mājokli.

 

Izvērtējot iegūto informāciju, katra radiostacija rod iespēju plānot programmas saturu, ņemot vērā kā savu, tā arī konkurējošo radiostaciju klausītāju intereses. Piemēram, radiostacija A varētu pilnveidot programmu ar raidījumiem par sportu, tādējādi stiprinot savu klausītāju lojalitāti, kā arī iespējams piesaistot daļu radiostacijas C klausītājus.

 

Cits piemērs. Pieņemsim, ka ražotājs X plāno veikt atgādinošo reklāmas kampaņu par šampūnu, kura ražošana tika uzsākta pirms 2 gadiem. Viennozīmīgi rodas jautājums, kādus medijus izmantot, lai nogādātu ziņojumu līdz patērētājiem. Lai plānotā komunikācija ar patērētāju būtu pēc iespējas efektīvāka, un ziņa sasniegtu mērķauditoriju, nepieciešams apzināt, kādus medijus patērē tie iedzīvotāji, kuri jau atpazīst ražotāja X šampūna zīmolu. Kā jau raksta sākumā noskaidrojām līdz ar Stratēģiskās starpmediju plānošanas moduļa ieviešanu, iespējams rast atbildi uz šo jautājumu ar nosacījumu, ka aplūkojamā produkta zīmols iekļauts pētījumā.

 

Kopumā Stratēģiskās starpmediju plānošanas modulis ļauj analizēt mijiedarbības dažādos virzienos:

■  MEDIJS –> MEDIJS

■  PATĒRĒTĀJS –> MEDIJS

■  MEDIJS –> PATĒRĒTĀJS

 

Signe Hokonena

TNS Latvia radio un patēriņa pētījumu projektu vadītāja
Radio nozares pētījumu eksperte
t 7096300
e signe.hokonena@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības