Īsumā par visu


Pētījumu industrija
   2007.gads pētījumu nozarē


Mediju pētījumi
   Reklāmas tirgus
   Mediju patērētājs
   Iepirkšanās internetā


Mārketinga pētījumi
   TNS Auto konference
   Reklāma lielveikalos
   Tūrisma nozares attīstība
   Uzņēmējdarbības vide Latvijā


Sociālie pētījumi
   Dzīves kvalitāte
   Jāņu svinēšana


Tehnoloģijas & risinājumi
   Noslēpumainais klients


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Apkārtējās vides stāvoklis būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu dzīves kvalitāti

 

06.2008. Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80 %), līdzīgi kā pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis ietekmē dzīves kvalitāti. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social. Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia . Nenoliedzami svarīgi tāpat ir arī ekonomiskie un sociālie faktori.

 

Domājot par vidi, aptuveni ceturtajai daļai (26 %) Latvijas pilsoņu vispirms prātā nāk piesārņojums pilsētās un administratīvajos centros, bet daudz retāk - zaļas un tīkamas ainavas (17 %). Par vides stāvokli nākotnē, ko atstās bērniem (13 %) un dabas aizsardzību domā nedaudz vairāk nekā desmitā daļa Latvijas pilsoņu (12 %). Salīdzinoši retāk cilvēki Latvijā domā par klimata izmaiņām, dzīves kvalitāti vietā, kur dzīvo, un cilvēku izraisītām nelaimēm.

 

 

Savukārt, ja salīdzina Latvijas pilsoņu priekšstatus par vidi un pārējās Eiropas Savienības valstu pilsoņu viedokli, var redzēt, ka eiropiešiem līdzīgi kā latviešiem ar „vidi” visvairāk saistās piesārņojums pilsētās un administratīvajos centros, savukārt ievērojami biežāk eiropiešus satrauc klimata izmaiņas (19 % - par 9 procentpunktiem vairāk nekā Latvijas pilsoņu vidū).

 

Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80 %) līdzīgi kā pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis, tāpat kā ekonomiskie un sociālie faktori, ietekmē dzīves kvalitāti.

 

 

Jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk nekā vidēji Eiropā ir novērtējuši, ka viņu dzīves kvalitāti ietekmē ekonomiskie un sociālie faktori.

 

Vairāk nekā pusi (55 %) Latvijas pilsoņu satrauc ūdens piesārņojums. Nedaudz retāk, bet tāpat kā problēmas Latvijā tiek minētas arī gaisa piesārņojums (41 %), ikdienā lietojamo produktu ietekme uz mūsu veselību (41 %), cilvēku izraisītas nelaimes (40 %) un klimata izmaiņas (38 %). Retāk kā problēmas tiek minētas ģenētiski modificēto organismu izmantošana lauksaimniecībā, dabas katastrofas un lauksaimnieciskais piesārņojums.

 

Taču eiropieši kopumā par galveno vides problēmu min klimata izmaiņas (57 %). Līdzīgi kā Latvijas pilsoņu skatījumā, nākamās nozīmīgākās vides problēmas, par ko eiropieši ir noraizējušies ir ūdens piesārņojums (42 %) un gaisa piesārņojums (40 %).

 

Tāpat eiropiešus būtiski vairāk nekā Latvijas pilsoņus, satrauc dabas katastrofas (attiecīgi 24 % - Latvijā un 32 % - vidēji Eiropā), bioloģiskās daudzveidības zudums (16 % - Latvijā un 23 % - Eiropā) un dabas resursu noplicināšana (14 % - Latvijā un 26 % - Eiropā). Savukārt Latvijas pilsoņus ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā satrauc atkritumu pieaugums (37 % - Latvijā un 24 %  - vidēji Eiropā). To varētu skaidrot ar valsts un  vides aizsardzības organizāciju aktīvo darbību informēšanas procesā par atkritumiem, piemēram, Cūkmena akcija, tāpat diskusijas par plastmasas maisiņu lietošanu u.c. akcijas.

 

 

Lai varētu redzēt, kādi ir efektīvākie mediji un informācijas kanāli, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību vides problēmām, svarīgi ir analizēt to, kam iedzīvotāji visvairāk uzticas attiecībā par vides jautājumiem. Puse Latvijas pilsoņu (49 %), saistībā ar vides jautājumiem uzticas zinātniekiem, nedaudz mazāk uzticas televīzijai (40 %), vēl retāk - vides aizsardzības organizācijām (31 %).

 

Savukārt kopumā Eiropā visvairāk uzticas vides aizsardzības apvienībām un zinātniekiem (attiecīgi abiem 36 %) un salīdzinoši retāk - televīzijai (22 %).

 

 

Interesanti, ka Latvijas pilsoņi ievērojami biežāk nekā iedzīvotāji vidēji Eiropā uzticas zinātniekiem (par 13 procentpunktiem vairāk), tāpat arī televīzijai (gandrīz uz pusi vairāk nekā vidēji Eiropā). Šo faktu varētu skaidrot ar plašas mērķauditorijas raidījumiem televīzijā, kā arī dažādām sabiedriskajām aktivitātēm vides aizsardzības jomā, kas plaši tiek atspoguļotas televīzijā Latvijā.

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2007.gada 9.novembra līdz 14.decembrim, aptaujājot 26730 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia, aptaujājot 1009 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Dace Zolberga

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja
Sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte
t 67 096 300
e dace.zolberga@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības