Īsumā par visu


Mediju pētījumi
   Jaunumi TV pētījumos
   Ko lasa vadītāji?
   Radio klausīšanās reģionos
   Reklāmas tirgus


Mārketinga pētījumi
   Mobilie un intereses
   Nākotnes veidotāji


Sociālie pētījumi
   Diskriminācija Latvijā un ES
   Mājdzīvnieki
   Vasaras brīvdienas


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


Latvijā visbiežāk diskriminācija vērojama vecuma un invaliditātes dēļ

 

09.2007. Invaliditāte (82 %), čigānu izcelsme (73 %) un vecums virs 50 gadiem (72 %) Latvijas sabiedrībā līdzīgi kā Eiropā visbiežāk tiek vērtēti kā trūkumi (traucēklis). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

 

Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvijā retāk kā trūkumu (traucēkli) vērtē citu etnisko izcelsmi (30 %), piederību citai reliģijai (16 %) un piederību sieviešu dzimumam (14 %). Jāatzīmē, ka Latvijā homoseksuālismu salīdzinoši retāk uzskata par traucēkli nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 42 % un 54 %.

 

 

Domājot par to, kuras grupas biežāk cieš diskriminācijas dēļ, lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā daudz biežāk izplatīta ir diskriminācija vecuma (55 %) un invaliditātes (51 %) dēļ.

 

Izņemot rādītāju par diskrimināciju invaliditātes dēļ, Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji izjūt mazāku diskrimināciju nekā vidēji Eiropas Savienībā tādās jomās, kā etniskā izcelsme (29 %), reliģiskā piederība (10 %), dzimums (21 %) un seksuālā orientācija (32 %). Savukārt salīdzinoši lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka diskriminācija vecuma dēļ valstī ir plaši izplatīta (55 %), kas ir par 9 procentu punktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

 

 

Latvijas pilsoņu domas par to, vai diskriminācija vecuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes un dzimuma dēļ ir palielinājusies pēdējo piecu gada laikā, pārsvarā sakrīt ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Taču, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas Savienības pilsoņu, kuri uzskata, ka diskriminācija etniskās izcelsmes (49 %) un reliģiskās piederības (42 %) dēļ ir kļuvusi vairāk izplatīta, tikai attiecīgi 26 % un 17 % Latvijas pilsoņu domā, ka diskriminācija šajās jomās ir palielinājusies pēdējo piecu gadu laikā.

 

 

Pēc Latvijas pilsoņu domām masu medijiem (32 %) un valdībai (31 %) ir lielākā ietekme cīņā pret diskrimināciju Latvijas sabiedrībā. Salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, Latvijas pilsoņi nav tik pārliecināti par izglītojošo iestāžu lomu cīņā pret diskrimināciju - šo viedokli atbalsta tikai 24% pilsoņu, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (42%). Līdzīgi tiek vērtēta arī vecāku loma šajā jomā – attiecīgi 25% un 40%.

 

 

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2006.gada 7.jūnija līdz 12.jūlijam , aptaujājot 24796 Eiropas Savienības pilsoņus 25 dalībvalstīs un 2 valstīs, kas tajā brīdī bija pievienošanās procesā.

Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1019 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

 

Inta Priedola

TNS Latvia projektu vadītāja
t 67 096 300
e inta.priedola@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības