Īsumā par visu


Mediju pētījumi
   Jaunumi TV pētījumos
   Ko lasa vadītāji?
   Radio klausīšanās reģionos
   Reklāmas tirgus


Mārketinga pētījumi
   Mobilie un intereses
   Nākotnes veidotāji


Sociālie pētījumi
   Diskriminācija Latvijā un ES
   Mājdzīvnieki
   Vasaras brīvdienas


Paralēlā darbība
   Paralēlā darbība


Arhīvs


www.tns.lv


TV Anytime. Nekas vairs nebūs vienkārši

TV attīstības līkloči digitālā laikmeta „priekšnamā” un auditorijas izpēte

 

09.2007. 2007. gada ESOMAR mediju pētījumu konference WM3

Dublina, 3.-6. jūnijs

 

Kas ir TV Anytime?

 

Latvijas mediju un reklāmas industrijā jau pazīstamais TV pētījumu eksperts Toby Syfret (Lielbritānija) TV attīstību pasaulē dažu pēdējo desmitgadu laikā klasificē jaunos, līdz šim interneta vidē vairāk lietotos terminos.

 

 

Digitālā TV ekspansija Eiropā turpinās. Piemēram, Somijas TV industrija ir pārgājusi uz 100 % digitālo signālu š.g. 31. augustā, bet visu trīs Baltijas valstu plānos rakstīts jau 2012. gads. Līdz ar platjoslu interneta attīstību, šie attīstības soļi ir vitāli svarīgi TV Anytime vīzijas realizācijai. Tomēr jāatzīmē, ka interneta video patēriņa iespējas pagaidām būtiski ierobežo faktiskās platjoslu raidīšanas iespējas. Kaut arī Eiropas valstīs situācija šajā ziņā ir atšķirīga, un kopumā ņemot Eiropa pašreiz atrodas uz TV Anytime nākotnes sliekšņa, tomēr jāatzīmē, ka vēl arvien orientējoši 25-30 % Eiropas mājsaimniecību televizoru ir TV1.0 līmenī.

 

Analizējot digitālās TV  attīstību Eiropā, jāņem vērā dažādo nacionālo TV tirgu pieaugošā daudzveidība un sarežģītība. Ir svarīgi paturēt prātā katra konkrētā tirgus specifiskās prasības – nepieciešamība pēc reģionālu (nākotnē, iespējams, pat „lokālu”) ziņu u.c. satura iestarpinājumiem, kā arī kanālu frekvenču kopīga izmantošana/ vietējā satura iestarpināšanas nacionālos raidījumos.

 

 

TV Anytime izpēte: nenoteiktības izaicinājums

 

TV Anytime izpēte saskarsies ar dažāda rakstura izaicinājumiem. Tie ir - komunikācijas kanālu saplūšana un/vai pārklāšanās, nepieciešamība tehnoloģiski attīstīt mērīšanas aprīkojumu, iedzīvotāju paradumu izmaiņas un to ietekme uz izlases lielumu, reklāmdevēju un mediju kanālu darbs jaunu un sarežģītu reklāmu formu attīstīšanā (t.sk. mērķreklāma, interaktīvā reklāma, multimediju risinājumi, u.c.), mērāmo parametru izvēle, kā arī nepieciešamība attīstīt pētījuma datu apstrādes un izvades formātus.

 

Būtisks jautājums TV Anytime auditorijas izpētē ir vairāku dažādu signāla kanālu pārklāšanās un/vai saplūšana , un jo īpaši tandēmā starp TV un PC uz Interneta bāzes. Tas, cik liela daļa skatīšanās -5 %, 30 % vai pat vairāk - notiks caur IPTV, būs atkarīgs no trim faktoriem:
1)       joslas platums – tam jānodrošina augstas kvalitātes video pakalpojumu piegāde vakara stundās, kad informācijas apmaiņas plūsma ir maksimāla;
2)       saturs – pietiekami pievilcīgs, lai piesaistītu nepieciešamo auditoriju;
3)       monetizācija , jeb atbilstoši ienākumi satura investoriem.

 

 

TV Anytime uzdod arī jautājumus saistībā ar papildus jaunu mērāmo parametru izvēli un ieviešanu . TV2.5. pētījuma pamata mērvienība ir noteikta avota skatīšanas laiks. Reklamēšanas mērķiem pamata atvasinātā mērvienība ir ekspozīcija – “cilvēku skaits, kas ir redzējuši manu reklāmu”. TV Anytime laikmetā, TAM sistēmām nāksies pārdomāt papildu mērvienības, lai ņemtu vērā reklāmmateriāla jaunas formas, tai skaitā interaktīvos pielietojumus un/vai multimediju attēlus. Tāpat būs jāņem vērā arī reklāmas ekspozīcijas laika variācijas pateicoties tādām TV skatīšanās aprīkojuma funkcijām kā „pauze”, „fast forward” vai „replay”, kā arī „bildes” iespējamais attēlojums uz vairākām ierīcēm vienlaicīgi.

 

Skatītāju paradumu un tehnoloģiju piedāvāto iespēju straujā attīstība arvien tālāk veidos izteikti personalizētu TV/video patēriņu. To nomērot, savukārt, būtiski palielināsies datu apstrādes un gala lietotājam pieejamo datu apjoms . Apjoma pieaugumu galvenokārt veicinās skatīšanās ar laika nobīdi apvienošana lineāru avotu gadījumos, t.sk. no dažādām gala ierīcēm; nelineāru avotu skatīšanās ar laika nobīdi apvienošana, viena avota SD un HD signālu (kas var nebūt identiski) integrācija; vairāk mērāmo avotu, ko veicinās fragmentētāka skatīšanās būtiski pieauguša signālu avotu skaita ietekmē. Svarīgs jautājums ir arī nepieciešamība savietot TV Metru ar citiem TV datu mērierīcēm (piemēram, Frame Grabber (speciālais aprīkojums digitālā TV signāla atpazīšanai TV mērījumā) un/vai personālmetrs ( PPM ), kas mēra t.s. mobilo TV skatīšanos, t.sk. ārpus mājas; u.c.). Tāpat datu apjomu palielinās jau minētie jaunie mērīšanas parametri.

 

Kā redzam, līdz ar TV attīstību digitālā virzienā visas ar mediju auditorijas pētījumiem saistītās puses – mediji, aģentūras, reklāmdevēji un arī pētnieki – saskarsies ar vairākiem TV Anytime uzdotajiem jautājumiem, t.sk., bet ne tikai:
1)       Kā tālāk definēt TV/video patēriņu?
2)       Ko mēs varēsim izmērīt un par ko atskaitīties saviem klientiem?
3)       Vai un ko izmērīt elektroniski nebūs iespējams?
4)       Vai būs iespējams noteikt TV pasaules robežas, lai tās izmērītu. pasauli?
5)       Kā tiks risināts pieaugošā „portatīvā” un/vai „mobilā” mediju patēriņa jautājums, ko veicinās „vairāk skatīšanās ārpus mājas”, „mājas ekrāni ir augstāku mobilitāti”, kā arī „mājas tīkla pieslēgumu un savietojamības pieaugums”
6)       Cik lielā mērā TV auditorijas mērījumos būs iespējams izmantot un savietot mums šobrīd jau zināmos mērījumu instrumentus?
7)       Kādas papildu metodes vēl būs nepieciešams izmantot un kādas papildus prasības tas izvirzīs datu lietotājiem?

 

Mediju pētnieki visā pasaulē strādā, lai piedāvātu atbildes uz šiem septiņiem jautājumiem. Tādējādi tiks noteiktas prioritātes, un, iespējams, noslēgta sava veida „vienošanās” ar tiem milzīgajiem izaicinājumiem, kas mūs sagaida mediju pētījumu nākotnē.

 

Sagatavots pēc 2007. gada ESOMAR mediju pētījumu konferences WM3 konferences materiāliem
(Toby Syfret, Enders Analysis, u.c.).

 

Ginta Krivma

TNS Latvia mediju pētījumu vadītāja
sociālpsiholoģe, vadībzinību doktorante
t 67 039 300
e ginta.krivma@tns.lv



© 2017 TNS Latvia | Autortiesības