Valsts tērē 1,5 milj. Ls pētījumiem
InMind – pētnieku pieciniekā
Latvijas Faktu rentabilitāte - 30 %

09.2006. 2005. gadā pētījumu industrijā bija būtisks apgrozījuma pieaugums – no 4 miljoniem Ls 2004. gadā uz 5.4 miljoniem Ls pagājušogad . Teikt, ka to veicināja Latvijas tautsaimniecības attīstība 2005. gadā un uzņēmumi dāsni atvēlēja līdzekļus pētījumiem, nebūtu gluži pareizi. Lai arī TNS Latvia pieredze ar 2005. gada pasūtījumiem un arī šī gada pirmās puses tendences rāda, ka uzņēmumi arvien vairāk velta līdzekļus, lai iegūtu papildus informāciju cīņā ar konkurentiem. Tas nav vienīgais faktors.

Atkāpjoties no temata, varu apstiprināt, ka arvien retāk no pasūtītāja puses atskan jautājums – „Cik tad liels ir manu klientu loks (esošo vai potenciālo)?”, jo to uzņēmumi zina diezgan labi. Biežāk ir dzirdama frāze „Cik procentus klientu es varu pārvilināt no konkurenta? Un uz ko likt uzsvaru, to darot?”, kā arī „Cik klientu es varu zaudēt?”. Savukārt, spriežot pēc pētījumu pieprasījumiem šī gada rudens-ziemas periodam, aktualizēsies arī jautājums: „Cik darbinieku es varētu zaudēt tuvākajā laikā?” Bet tās ir lietas, kuras mani kolēģi „Tava Neredzamā Sabiedrotā” izlaidumos ir bieži apskatījuši un arī šis numurs nav izņēmums.

Šoreiz es vēlētos pievērst uzmanību klientam, kurš tad arī veicināja šo straujo pētījumu industrijas apgrozījuma pieaugumu 2005. gadā – valsts sektors.

Valsts interese par tirgus pētījumu sfēru 2005. gadā izpaudās īpaši aktīvi. Labklājības ministrijas izsludinātie un lielākoties Eiropas Savienības fondu dāsni apmaksātie pētījumi radīja mums vēlmi izpētīt dziļāk, cik tad lielā mērā Latvijas valsts un pašvaldību institūcijas ietekmē mūsu nozari.

Lai arī datus vēlējamies apkopot jau pirms Jāņiem, „lauka darbs” manāmi ieilga, jo vienam otram respondentam nācās sūtīt atgādinājumus. Un, neskatoties uz pietiekami garo laika periodu, kas bija dots atbildes sniegšanai, tās saņēmām tikai no 75 % iestāžu. Tādēļ daudzi tekstā minētie skaitļi ir mans personīgs situācijas novērtējums, kas veikts, balstoties uz saņemto informāciju, kas saņemta no trešajām personām un var pilnībā neatbilst tabulās norādītajiem cipariem.

TNS Latvia kopumā nosūtīja pieprasījumus 100 valsts un pašvaldības iestādēm - ministrijām, aģentūrām un pārvaldēm. Mēģinot ar vienu šāvienu noķert divus zaķus, paralēli TNS Latvia veica arī „Noslēpumainā klienta” (Mystery Shopping) pētījumu valsts iestādēs, izvērtējot, cik ātri tiek sniegtas atbildes un vai tiek ievērotas likuma normas. Iegūtie dati tiks izmantoti turpmākajiem pētījumiem par valsts iestādēm. Atskaiti par visām trim Baltijas valstīm plānots publicēt šī gada nogalē.

Tabulā ir redzams, kādas naudas summas un kuras ministrijas ir tērējušas pētījumiem 2005. gadā. Jāatzīmē, ka ministriju pakļautībā esošās iestādes ar atsevišķu budžetu tika izdalītas no ministriju apgrozījuma.

Valsts un pašvaldību iestāžu veiktie iepirkumi tirgus, mediju un pētījumu sfērā 2005. gadā

Var droši apgalvot, ka pētījumu pasūtīšanai valsts un pašvaldības iestādes 2005. gadā ir izlietojušas 1,5 miljonus Ls budžeta naudas (diemžēl precīzi dati nav pieejami). Lai arī Labklājības ministrija ir deklarējusi, ka 2005. gadā tā investējusi 1,7 miljonus Ls pētījumiem, korektāk būtu atzīmēt, ka par šo summu ir veikti pētījumu pasūtījumi, bet galīgais norēķins ar pētījumu izpildītājiem tiks veikts 2006. gadā, kad ministrija saņems pētījumu rezultātus. It īpaši tas attiecināms uz 1,3 milj. Ls, kurus apmaksā Eiropas Savienība. Tad arī liela daļa šīs summas tiks atspoguļota nozares uzņēmumu gada pārskatos.

Pārējos valsts un pašvaldību pasūtījumos ES vai citu organizāciju līdzfinansējuma īpatsvars ir būtiski mazāks – vidēji tikai 23 %.

Kā lielākie pētījumu pasūtītāji bez Labklājības Ministrijas jāmin:

Ekonomikas Ministrija
Valsts Ieņēmumu Dienests
Nodarbinātības Valsts Aģentūra
Vides Ministrija
Valsts aģentūra Latvijas Statistikas Institūts (nejauciet ar Centrālo statistikas pārvaldi)

Tikai šo organizāciju kopējie pētījumu tēriņi pārsniedza 100,000 Ls. Pārējās valsts institūcijas pētījumiem atvēlējušas ievērojami mazākas summas. Pārsteigums bija arī četru ministriju atbilde, ka pētījumu pasūtījumi netiek veikti. Iespējams, ka šīs organizācijas aktīvi izmanto savus iekšējos resursus.

Apkopotie dati ļauj mums apgalvot, ka aptuveni piektā daļa no pētnieku ienākumiem Latvijā 2005.gadā veidojusies no valsts un pašvaldību pasūtījumiem.

Pētījumu industrijas apgrozījums 2005.gadā

Tas arī būtiski izmainīja pozīcijas pētījumu tirgū. Piemēram, „InMind”, rēķinot pēc gada apgrozījuma, ir ierindojies piecu lielāko pētījumu uzņēmumu vidū. Ja „InMind” attīstības tempi saglabāsies, tad arī „Latvijas Fakti” pozīcijas var izrādīties mazāk stabilas. Kaut gan jāatzīmē, ka Aigara Freimaņa vadītā uzņēmuma rentabilitātes rādītāju virsotnes diez vai kāds no pārējiem tirgus dalībniekiem būs spējīgs sasniegt... Uzņēmums ar tik augstu rentabilitāti noteikti ir spējīgs piedāvāt klientiem elastīgāku cenu politiku un lielākas atlaides uz ilgtermiņa projektiem.

Latvijas TOP 5 pētījumu kompānijas

Vai šis piecinieks šogad mainīsies, atkarīgs no tā, cik lielu kumosu no valsts pasūtījumiem šogad būs iekampuši tie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par pusmiljonu latu. Bet to jau mēs varēsim noskaidrot pēc 8 mēnešiem, kad tiks apkopoti 2006. gada uzņēmumu finanšu rādītāji Uzņēmumu reģistrā. Jāatzīmē, ka arī TNS Latvia savā pirmajā pozīcijā nevar justies droši, jo no SKDS un ACNielsen to šķir tikai 400-500 tūkstoši latu neto apgrozījuma, kas ir tikai 4-5 veiksmīgāk noslēgti darījumi. Mēs, protams, ceram uz to labāko un līdera pozīcijas atdot neplānojam.

Sīkāka informācija par ministriju pasūtījumiem 2005.gadā

Latvijas Republikas ministriju iepirkumi pētījumu sfērā 2005.gadā

Valters Sičevs

TNS Latvia valdes priekšsēdētājs