Īsumā par visu
TNS pasaulē
>> TNS Pasaulē
TNS Latvijā
>> TNSab auditorija
Mediju pētījumi
>> Adex
>> Media Intelligence
Mārketinga pētījumi
>> FGD
>> Pētījumu sagatavošana
>> Mazumtirdznieciba
Sociālie pētījumi
>> Eurobarometer
>> Valsts sektors
Jaunie darbinieki
>> Jaunie darbinieki
Sveicieni
>> Sveicieni

FGD – kā tas notiek?

09.2005. Beidzot klients ir vienisprātis ar pētnieku attiecībā uz izmantotām metodēm un izmaksām. Beidzot tika saskaņoti pēdējie sīkumi, un pētnieciskais darbs var sākties. Jā, bet ko tad mēs darīsim tālāk?

Daudzi zina, ka abreviatūra FGD ir saīsinājums no “Fokusa grupas diskusija”, kas savukārt nozīmē, ka rūpīgi atlasītu respondentu pulks pieredzējuša moderatora vadībā dalīsies savā pieredzē un izteiksies par iespējamiem apspriežamās problemātikas tālākās attīstības variantiem.

Pētījuma rezultātu vērtība veidojas no vairākām sastāvdaļām:

  • rekrutācija (50 % no pētījuma vērtības) – no tā, cik precīzi tiks rekrutēti diskusijas dalībnieki, būs atkarīga sniegtās informācijas kvalitāte. Piemēram, ja diskusijas tēma ir saistīta ar mobilo telefonu lietošanu ikdienā, cilvēki, kas tos nav lietojuši, nevarēs sniegt noderīgu informāciju. Drīzāk tas var dezinformēt pētniekus un būt iemesls nepatiesai informācijai. Klientam, savukārt, nepareizi ievāktā un apstrādātā informācija var radīt zaudējumus, izmantojot neatbilstošu pieeju savam biznesam;
  • moderēšana jeb FGD vadīšana (20 % no pētījuma vērtības) – “pareizo” respondentu ierašanās uz FGD vēl negarantē kārojamās informācijas iegūšanu. Tāpēc moderatora uzdevums ir maksimāli atbrīvot respondentus un iegūt pēc iespējas vairāk konfidenciālas informācijas, kas atspoguļo viņu sajūtas, pārdomas un cerības attiecībā uz pētāmo problēmu;
  • analīze (30 % no pētījuma vērtības) – kaut arī analīzes ieguldījums pētījumā sastāda tikai 30 %, tā ir sarežģītākā un svarīgākā pētījuma sastāvdaļa. Neskatoties uz šķietamo vārdiskas informācijas analīzes vienkāršību, tas ir laikietilpīgs process, kas prasa arī zināmu pētnieka teorētisko un praktisko sagatavotību.

Torētiski viss ir skaidrs un izskatās nevainojami. Kā tad viss notiek praksē? Pats būtiskākais aspekts, kas jāapzinās, strādājot ar kvalitatīvām metodēm, ir pieejas izvēle. Cilvēku uzvedību nevar aprakstīt, izmantojot matemātiskas formulas, vai izskaidrot ar vienkāršiem loģiskiem pieņēmumiem.

Darbs ar cilvēkiem prasa radošu pieeju, tāpēc ikvienā kvalitatīvo pētījumu veikšanas posmā nedrīkst aizmirst par ... improvizāciju. Kā piemēru minēšu sarunu starp diviem indivīdiem: uzsākot diskusiju par pēdējiem politiskajiem notikumiem, sarunbiedri sev nemanot sāka raizēties par kārtējiem lietainajiem Jāņiem utt.

Tātad, sākas rekrutācija. Koordinators sasauc intervētājus un publiski vai individuāli izklāsta uzdevuma nianses. Koordinatora pienākums ir pēc iespējas precīzāk aprakstīt potenciālo diskusijas dalībnieku sociāldemogrāfisko portretu, lai intervētājiem būtu skaidrs, kādi cilvēki viņiem jāmeklē.

Šajā pētījuma stadijā iet raibi – ir vieglas un grūtas mērķauditorijas. Ir atjautīgi intervētāji, kas kaut ko nav sapratuši pareizi (visi taču esam cilvēki...), un uzstājīgi respondenti, kas par jebkādu cenu laužas nokļūt uzaicināto pulkā.

Kad tiek savākts prasītais kandidātu skaits, koordinators uzsāk melu detektora procedūru. Ar vairāku savstarpēji saistīto jautājumu palīdzību koordinators atsijā “nepareizos” un uzaicina uz diskusiju “pareizos” kandidātus.

Nonākot moderatora rokās, respondenti uzsāk sarunu par klientu interesējošo tēmu. Nav teikts, ka grupas vadīšana ir aizraujoša laika pavadīšana, jo dzīve mēdz piespēlēt dažādus variantus. Grupās var gadīties “kārtības sabotētāji”, kas visiem veidiem centīsies izjaukt grupas konstruktīvo darbu. Var gadīties arī “klusas”grupas, kas ne par kādu cenu nevēlēsies runāt paplašinātos teikumos utt.

Kad moderators, darot visu iespējamo, panāk savu – grupa “atveras” un sāk sniegt gaidīto informāciju, – sākas lietderīgās informācijas atsijāšanas process no fona informācijas. To dara gan moderators, cenšoties nepieļaut novirzīšanos no sarunu tēmas, gan pētnieks, kurš, vērojot diskusijas norisi klātienē, var uzdot papildu jautājumus vai izteikt diskusijas gaitā radušās hipotēzes.

Kad viss ir beidzies, pētnieks ķeras pie informācijas detalizētas analīzes un likumsakarību meklēšanas. Vairāki viltus pētnieki domā, ka vārdu analīze ir vienkārša un neprasa īpašu apmācību, – klausies un raksti.

Šādas pieejas gala rezultātu zinātniskā valodā labākā gadījumā var nosaukt par aprakstošu pieeju, kad pētnieks atgremo grupas sacīto un atstāj klientam interpretācijas iepējas.

To, ko dara profesionālas pētnieciskās firmas, sauc par analītisko pieeju, kas balstās uz likumsakarību meklēšanu un rekomendāciju izstrādāšanu tālākai klienta biznesa attīstībai. Tāpēc atskaišu rakstīšana kvalitatīvajās metodēs var aizņemt vairākas nedēļas, lai atšifrētu cilvēku rīcības un izvēles motīvus.

Tādēļ “kvalitatīvie” pētnieki vienmēr brīdina klientus – rūpīgi izvēlieties izpildītājus, jo, ietaupot uz šķietami vienkāršas lietas, Jūs varat pamatīgi iegriezt savam biznesam.

Dmitrijs Ščegoļevs,
TNS Latvia
kvalitatīvo pētījumu projektu vadītājs
t 7096300
e dmitrijs.scegolevs@tns.lv


 


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības