  | |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Par zinātni un tehnoloģiju visvairāk interesējas studējoši vīrieši (vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Savukārt vismazākā interese par to ir pilsoņiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas un Igaunijas pilsoņu interese par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām ir apmēram līdzīga – 77 % un 75 %, kas ir tuva kopējam rādītājam Eiropas Savienībā (78 %). Ievērojami mazāka interese par zinātni un tehnoloģiju ir vērojama Lietuvas pilsoņu vidū – 62 %.Kā iemeslu, kāpēc neinteresējas par zinātni un tehnoloģiju, visbiežāk min to, ka šādas tēmas nesaprot – 29 %. 
Kopumā Latvijā vislielākā interese ir par zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem medicīnā. Tomēr, salīdzinot ar Eiropas Savienību kopumā, Latvijā šī pilsoņu daļa ir ievērojami mazāka. 40 % no Latvijas pilsoņiem, kuri interesējas par zinātni un tehnoloģiju, interesējas tieši par sasniegumiem medicīnā. Tāpat Latvijā ievērojami mazāk nekā Eiropas Savienībā kopumā pilsoņi interesējas par zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem apkārtējās vides aizsardzībā (31 %). Latvijas pilsoņiem vismazākā interese ir par sasniegumiem nanotehnoloģijās – 4 %.
Latvijā pilsoņi biežāk apmeklē bibliotēkas nekā zinātnes un tehnoloģiju centrus Apmēram 3 no 10 Latvijas pilsoņiem 2004.
gadā ir apmeklējuši publisko bibliotēku vai zooloģisko dārzu – attiecīgi
34 % un 31 %. Turpretī mākslas muzejus apmeklējuši nepilna piektā daļa
Latvijas pilsoņu. No vispārizglītojošām iestādēm Latvijas pilsoņi visretāk 2004.
gadā ir apmeklējuši kādu zinātnisku centru vai iestādi – 7 % līdz 8 %.
Latvijas pilsoņi zinātnes vai tehnoloģijas muzejus un centrus pēdējā gada laikā nav apmeklējuši galvenokārt laika trūkuma dēļ.
Informāciju par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām, jauniem zinātniskiem atklājumiem Latvijas pilsoņi biežāk iegūst, lasot rakstus par zinātni vai apspriežoties ar draugiem, nekā apmeklējot zinātnes vai tehnoloģijas muzejus, centrus vai publiskas sanāksmes, diskusijas. 70 % no visiem Latvijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem lasa rakstus par zinātni laikrakstos, žurnālos vai internetā. Salīdzinot ar kopējo rādītāju Eiropas Savienībā, Latvijā pilsoņi zinātniskus rakstus lasa ievērojami biežāk – par 11 %. Apmēram puse Latvijas pilsoņu (51 %) reizēm vai regulāri mēdz pārrunāt ar draugiem vai radiem zinātniskus un tehnoloģiskus jautājumus. Tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā ir neliels to pilsoņu skaits, kas apmeklē publiskas sanāksmes vai diskusijas par zinātnes un tehnoloģijas jautājumiem, – attiecīgi 10 % un 3 %.
Latvijā vairāk uzticas zinātniekiem un žurnālistiem Latvijas pilsoņi jaunizgudrojumu ietekmi izskaidrot visvairāk uztic zinātniekiem un žurnālistiem – no 34 % līdz 40 %. Jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņi vairāk uzticas televīzijas žurnālistiem, nekā tas ir kopumā Eiropas Savienībā. Savukārt Eiropas Savienībā kopumā zinātniekiem ir lielāka uzticība jaunizgudrojumu ietekmes izskaidrošanā, nekā tas ir Latvijā. Tikai 2 % no Latvijas pilsoņiem jaunizgudrojumu ietekmi uztic izskaidrot patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, bet Eiropas Savienībā apmēram sestā daļa (16 %) pilsoņu šajos jautājumos uzticas šīm organizācijām.
Par pētījumu Kontaktinformācija:  |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
