Īsumā par visu
TNS Latvijā
>> Paralēlā darbība
>> Redaktores sleja
>> TNS Latvija - divi vienā
Mediju pētījumi
>> Reklāmu reģistrs
>> TV metri
Marketinga pētījumi
>> Bankas
>> IT uzņēmumos
>> Mazumtirdzniecība
>> Semiometrija
>> Telekomunikācijas
>> Zīmoli
Sociālie pētījumi
>> Eurobarometer
>> Sociālie tīkli
Sabiedriskās attiecības
>> PR un kvalitatīvie pētījumi
>> Sabiedriskās attiecības
Sveicieni
>> Sveicieni

Vai Latvijā par zinātni un tehnoloģijām ir liela interese?

06.2005. Latvijas pilsoņu interese par zinātni un tehnoloģiju ir liela. Saskaņā ar TNS Latvia Latvijas pilsoņu pētījumu, kas veikts šī gada janvārī starptautiskā pētījuma Eirobarometer laikā, gandrīz 8 no 10 Latvijas pilsoņiem interesējas par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām. Apmēram trešajai daļai no šiem pilsoņiem interese par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām ir ļoti liela.





Bāze: visi respondenti, N=1034

Par zinātni un tehnoloģiju visvairāk interesējas studējoši vīrieši (vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Savukārt vismazākā interese par to ir pilsoņiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas un Igaunijas pilsoņu interese par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām ir apmēram līdzīga – 77 % un 75 %, kas ir tuva kopējam rādītājam Eiropas Savienībā (78 %). Ievērojami mazāka interese par zinātni un tehnoloģiju ir vērojama Lietuvas pilsoņu vidū – 62 %.

Kā iemeslu, kāpēc neinteresējas par zinātni un tehnoloģiju, visbiežāk min to, ka šādas tēmas nesaprot – 29 %.

Bāze: Tie, kuri neinteresējas par zinātni un tehnoloģiju, N= 240


Salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, Latvijā pilsoņu vidū, kuri neinteresējas par zinātni un tehnoloģiju, ir ievērojami mazāks to pilsoņu skaits, kuri pret zinātni un tehnoloģiju ir pilnīgi vienaldzīgi, – 19 %.

Kopumā Latvijā vislielākā interese ir par zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem medicīnā. Tomēr, salīdzinot ar Eiropas Savienību kopumā, Latvijā šī pilsoņu daļa ir ievērojami mazāka. 40 % no Latvijas pilsoņiem, kuri interesējas par zinātni un tehnoloģiju, interesējas tieši par sasniegumiem medicīnā. Tāpat Latvijā ievērojami mazāk nekā Eiropas Savienībā kopumā pilsoņi interesējas par zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem apkārtējās vides aizsardzībā (31 %). Latvijas pilsoņiem vismazākā interese ir par sasniegumiem nanotehnoloģijās – 4 %.


Bāze: Tie, kuri interesējas par zinātni un tehnoloģiju, N=794

Latvijā pilsoņi biežāk apmeklē bibliotēkas nekā zinātnes un tehnoloģiju centrus

Apmēram 3 no 10 Latvijas pilsoņiem 2004. gadā ir apmeklējuši publisko bibliotēku vai zooloģisko dārzu – attiecīgi 34 % un 31 %. Turpretī mākslas muzejus apmeklējuši nepilna piektā daļa Latvijas pilsoņu. No vispārizglītojošām iestādēm Latvijas pilsoņi visretāk 2004. gadā ir apmeklējuši kādu zinātnisku centru vai iestādi – 7 % līdz 8 %.

Bāze: Visi respondenti, N=1034

Latvijas pilsoņi zinātnes vai tehnoloģijas muzejus un centrus pēdējā gada laikā nav apmeklējuši galvenokārt laika trūkuma dēļ.

Bāze: Tie, kas nav apmeklējuši zinātnes vai tehnoloģijas muzejus, centrus, N=962

Informāciju par jauniem izgudrojumiem un tehnoloģijām, jauniem zinātniskiem atklājumiem Latvijas pilsoņi biežāk iegūst, lasot rakstus par zinātni vai apspriežoties ar draugiem, nekā apmeklējot zinātnes vai tehnoloģijas muzejus, centrus vai publiskas sanāksmes, diskusijas. 70 % no visiem Latvijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem lasa rakstus par zinātni laikrakstos, žurnālos vai internetā. Salīdzinot ar kopējo rādītāju Eiropas Savienībā, Latvijā pilsoņi zinātniskus rakstus lasa ievērojami biežāk – par 11 %. Apmēram puse Latvijas pilsoņu (51 %) reizēm vai regulāri mēdz pārrunāt ar draugiem vai radiem zinātniskus un tehnoloģiskus jautājumus. Tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā ir neliels to pilsoņu skaits, kas apmeklē publiskas sanāksmes vai diskusijas par zinātnes un tehnoloģijas jautājumiem, – attiecīgi 10 % un 3 %.

Bāze: Visi respondenti, N= 1034

Latvijā vairāk uzticas zinātniekiem un žurnālistiem

Latvijas pilsoņi jaunizgudrojumu ietekmi izskaidrot visvairāk uztic zinātniekiem un žurnālistiem – no 34 % līdz 40 %. Jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņi vairāk uzticas televīzijas žurnālistiem, nekā tas ir kopumā Eiropas Savienībā. Savukārt Eiropas Savienībā kopumā zinātniekiem ir lielāka uzticība jaunizgudrojumu ietekmes izskaidrošanā, nekā tas ir Latvijā. Tikai 2 % no Latvijas pilsoņiem jaunizgudrojumu ietekmi uztic izskaidrot patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, bet Eiropas Savienībā apmēram sestā daļa (16 %) pilsoņu šajos jautājumos uzticas šīm organizācijām.

Bāze: Visi respondenti, N=1034

Par pētījumu
TNS Latvia 2005. gada janvārī starptautiskā pētījuma Eurobarometer laikā veica 1034 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauju.

Kontaktinformācija:
Inta Priedola,
TNS Latvia
t  7096300
inta.priedola@tns.lv


 


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības