Īsumā par visu
TNS Latvijā
>> Paralēlā darbība
>> Redaktores sleja
>> TNS Latvija - divi vienā
Mediju pētījumi
>> Reklāmu reģistrs
>> TV metri
Marketinga pētījumi
>> Bankas
>> IT uzņēmumos
>> Mazumtirdzniecība
>> Semiometrija
>> Telekomunikācijas
>> Zīmoli
Sociālie pētījumi
>> Eurobarometer
>> Sociālie tīkli
Sabiedriskās attiecības
>> PR un kvalitatīvie pētījumi
>> Sabiedriskās attiecības
Sveicieni
>> Sveicieni

PR un mārketinga kvalitatīvās metodes

06.2005. PR popularitāte mūsu valstī un aiz tās robežām strauji progresē. Vairāki lielie uzņēmumi sāk nomainīt plašas reklāmas kampaņas pret PR kampaņām. Lai sasniegtu savus mērķus, tika radīti vairāki PR veidi – „baltais”, „melnais”, „nozaru”, „krīzes”, utt.

Daudzi uzņēmumi PR aktivitātes redz kā nākotnes panaceju, kad tradicionālo reklāmu nogurdinātie, visu alkstošie patērētāji pārstās reaģēt uz smalki pārdomātiem un iekodētiem vēstījumiem, kas nāk no TV reklāmām, ielu plakātiem, radio ētera, utt.

Vairāki PR klasiķi PR definē kā „pārliecināšanas mākslu” . Tad kāpēc, atšķirībā no reklāmas industrijas, PR koncepcijas piekritēji praktiski neveic pētījumus? Lai iespaidotu cilvēku viedokli, ir jāzina, ko cilvēki domā un kā uzvedas dažādās situācijās.

Kāpēc PR speciālisti neinteresējas par pētījumiem?

Es redzu divus iemeslus, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies:

  •      Izglītība un iepriekšējā darba pieredze – lielākā daļa cilvēku, kas aizgājuši strādāt uz PR nozari, lielākoties ir žurnālisti, filozofi un pārējo radošo profesiju pārstāvji.

Savas iepriekšējās darba specifikas dēļ viņi ir pieraduši pētīt viņus interesējošas tēmas patstāvīgi, balstoties uz savu dzīves pieredzi, zināšanām un sajūtām.

  •     Latvijas PR specifika - mūsu PR specifika, kas ir cieši saistīta ar pirmo tēzi, ir presē ievietotā informācija, t.s. avīžu raksti. Izmantojot šādu pieeju, atliek tikai uzzināt preses izdevumu lasītāju profilu, kas jau pamatā izslēdz citu pētniecisko metožu izmantošanu.

Kāpēc „pārliecināšanas māksla” tā īsti nepārliecina?

Vienas no populārākajām 90-to gadu sākumā uzrakstītajām PR mācību grāmatām autors Sems Bleks izteicās, ka „Mēs pārāk maz zinām par sabiedriskās domas ietekmi uz sabiedrības darbību”. (Sems Bleks, „Vvedenie v PR”, 1998, lpp. 190)

Ja mēs tik maz zinām par sabiedriskās domās rašanās avotiem un tās mijiedarbību ar (un uz) sociālo realitāti, kāpēc mēs to nepētām?

Jā, atbildi uz jautājumu „Ko darīt?” var dod pieredze un intuīcija, bet, pieņemot atbildīgo lēmumu, būtu lietderīgāk iegūt precīzāku informāciju par ietekmes objektu, izmantojot motivācijas un mārketinga pētījumu rezultātus.

Salīdzinājumam, lielākā daļa „reklāmistu” ir izgājuši mārketinga, socioloģijas, komunikāciju, u.c. tirgzinību kursus un ir pazīstami gan ar pētījumu lomu aktivitāšu plānošanā, gan to iespējām un iespējamo efektivitāti. Tāpēc, neskatoties uz bieži piesaukto „reklāmas uztveres krīzi”, tā vēl ilgu laiku godam pelnīs savu maizi.

Kā var izmantot pētījumus PR nozarē?

Iespējams, ka pētījumu pielietošanas lauks PR ir ļoti plašs, bet kā Kvalitatīvo metožu [ tālāk KM ] speciālists es mēģināšu parādīt, kādus labumus tieši šīs metodes dod PR nozarei, kādā veidā tās var atvieglot uzstādīto mērķu sasniegšanu.

KM loma PR procesā ir cieši saistīta ar PR definīciju. KM palīdz ielūkoties cilvēku prātos – saprast viņu raizes, noskaidrot viņu dzīves uzskatus, atklāt viņu slepenās vēlmes un fantāzijas.

KM palīdz saprast, kā tik atšķirīgi indivīdi darbojas sabiedriskā tīklā, kā akceptē sabiedriskas normas un kā izvairās no „kolektīvā līguma” pildīšanas.

Mūsdienu realitāte paliek arvien sarežģītāka, jo tajā arvien vairāk tiek iepīta virtuālā realitāte, tiek miksēti dažādi modes, dzīves un komunikāciju stili, atveras robežas, saplūst un zūd veselas kultūras, samazinās indivīdu privātā un dzīves telpa.

Šo izmaiņu sarakstu var turpināt un turpināt. Vidējais Latvijas iedzīvotājs ir apmulsis, ieņēmis aizsardzības pozu, kurai cauri iziet tikai paši spēcīgākie vēstījumi. Viņš maz kam uzticas, viņš pārstāj lasīt presi, bet TV skatās tikai filmas.

Piekļūt klāt šādam subjektam un saprast, kādi procesi notiek viņa prātā, ar masu aptaujām ir praktiski neiespējami. Aprunāties ar pāris cilvēkiem un censties pašiem sakārtot iegūto materiālu – var pietrūkt gan specifisko zināšanu, gan var „klibot” pētāmās kopas reprezentativitāte.

Mēs medījam patērētāju, tāpēc pirms mēs pieņemam lēmumu, kā mēs to darīsim, mums jāzina, kas viņš ir – un tā jau ir KM kompetence.

Kontaktinformācija:
Dmitrijs Ščegoļevs,
TNS Latvia
t  7096300
dmitrijs.scegolevs@tns.lv


 


© 2017 TNS Latvia | Autortiesības