Īsumā par visu

 Ziemassvētku sleja

 TNS informācija

 > Darbinieki

 > Latvijā

 > Pasaulē

 Mediju pētījumi

 > Biznesa Omnibuss

 > Prese

 > Radio

 > Reklāma

 Marketinga pētījumi

 > Auto

 > Bankas

 > Farmācija

 > Medicīna

 > Telekomunikācijas

 > Tīņi stāsta

 > TRIM

 Sociālie pētījumi

 > ES

 > Leonardo da Vinci

 Tehnoloģijas &
 Risinājumi


 Eksperimentālā datu
 virtuvīte

 

Latvijas pilsoņiem ir neitrāla attieksme pret dalību Eiropas Savienībā

Inta PriedolaGandrīz pusei Latvijas pilsoņu (43 % aptaujāto vecumā no 15 līdz 74 gadiem) ir neitrāla attieksme pret valsts dalību Eiropas Savienībā – tas netiek uztverts ne pozitīvi, ne negatīvi. Tomēr nozīmīga Latvijas pilsoņu daļa (40 %) valsts dalību Eiropas Savienībā uztver pozitīvi. Nedaudz vairāk par desmito daļu Latvijas pilsoņu ir neapmierināti par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Šādu iezīmi rāda TNS Baltijas Datu nama šī gada oktobrī starptautiskā pētījuma Eirobarometer laikā veiktais pētījums.

 

 

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijas pilsoņi savas valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē visnegatīvāk. Vislielākais piekritēju rādītājs, kas ir lielāks par 25 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju (56 %), savas valsts dalībai Eiropas Savienībā ir Lietuvas pilsoņu vidū (69 %). Arī Igaunijā savas valsts dalību Eiropas Savienībā pozitīvi vērtē apmēram puse Igaunijas pilsoņu (52 %). Mūsu kaimiņvalstīs ir mazāks arī to pilsoņu skaits, kuriem ir neitrāla attieksme pret dalību Eiropas Savienībā, – Igaunijā tie ir 36 %, bet Lietuvā tikai 22 %.

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā visvairāk atbalsta “veco” dalībvalstu pilsoņi – Luksemburgā – vairāk nekā 80 % iedzīvotāju, Nīderlandē, Beļģijā un Spānijā – katrā vairāk nekā 70 % iedzīvotāju.

Ir vērojams, ka vairumam jauno dalībvalstu pilsoņu nav konkrētas attieksmes pret savas valsts dalību Eiropas Savienībā. Šajās valstīs ir diezgan liels to pilsoņu skaits, kas savas valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē neitrāli – ne pozitīvi, ne negatīvi. Šāda situācija ir ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Slovākijā un Polijā, – apmēram 40 % šo valstu pilsoņiem ir neitrāla attieksme pret savas valsts dalību Eiropas Savienībā.

Aplūkojot, kā mainās dalībvalstu pilsoņu atbalsts dalībai Eiropas Savienībā, ir redzams, ka pēc 10 jaunu dalībvalstu uzņemšanas kopumā dalībvalstu pilsoņu uztvere ir kļuvusi pozitīvāka. Vairāk nekā puse aptaujāto respondentu pašreiz uzskata, ka attiecīgās valsts dalība Eiropas Savienībā ir pozitīvi vērtējama. Tas atklāj, ka dalībvalstu pilsoņu attieksme ir nozīmīgi uzlabojusies. Salīdzinot ar vērtējumu pirms 6 mēnešiem (šā gada pavasarī), piekritēju skaits dalībai Eiropas Savienībā ir pieaudzis par 8 %. Tik augsts atbalsts dalībai Eiropas Savienībā no dalībvalstu pilsoņu puses nav bijis kopš 1995. gada.

Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju saskata ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā

Tas, ka Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvi vērtē mazāk nekā puse Latvijas pilsoņu, ir izskaidrojams ar to, ka tikai apmēram puse Latvijas pilsoņu (51 %) saskata ieguvumus no valsts dalības Eiropas Savienībā. Latvijā ir samērā liels eiroskeptiķu skaits (36 %), kas neuzskata, ka valstij būtu kādi ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Savukārt pavisam cita situācija ir Lietuvā, kur lielākā daļa pilsoņu (78 %) uzskata, ka valsts ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā.

Arī pārējās ES dalībvalstīs ir vērojama cieša sakarība starp to, kā katras dalībvalsts pilsoņi vērtē valsts ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā. Atkarībā no tā dalība Eiropas Savienībā tiek uztverta pozitīvi vai negatīvi. Tajās valstīs, kurās pilsoņi redz ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā, viņu vērtējums par labu dalībai ir augstāks.

Kopumā Eiropas Savienībā ir pieaudzis to pilsoņu skaits, kuri saskata savas valsts ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā, – pēdējo 6 mēnešu laikā tas pieaudzis par 6 % (no 47 % līdz 53 %). Šāds pieaugums pamatā ir izskaidrojams ar to, ka ir samazinājies to pilsoņu skaits, kuru attieksme ir neitrāla, nevis samazinājies eiroskeptiķu skaits.

Uzņemot jaunas dalībvalstis, Eiropas Savienībai ir izdevies uzlabot priekšstatu par sevi

Paplašinoties Eiropas Savienībai, tai ir izdevies uzlabot priekšstatu par sevi dalībvalstu pilsoņu vidū. Pieaudzis to dalībvalstu pilsoņu skaits, kuriem ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību, – no 44 % līdz 50 %. Salīdzinot ar šā gada pavasara rādītājiem, nav palielinājies to pilsoņu skaits, kuru priekšstats par Eiropas Savienību ir neitrāls, – apmēram trešā daļa dalībvalstu pilsoņu Eiropas Savienību vērtē neitrāli.

Visaugstāk Eiropas Savienību vērtē Īrijas pilsoņi – 75 % pilsoņu priekšstats par Eiropas Savienību ir pozitīvs. Labi Eiropas Savienību vērtē arī Itālijas, Spānijas, Slovēnijas un Luksemburgas pilsoņi – vairāk nekā 61 % šo valstu pilsoņu ir labs priekšstats par ES.

Sliktāk Eiropas Savienību vērtē Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Latvijas, Igaunijas un Austrijas pilsoņi. Savukārt Lietuvas pilsoņu vidū Eiropas Savienībai ir izdevies saglabāt samērā augstu novērtējumu – 60 % Lietuvas pilsoņu ir labs priekšstats par ES.

Inta Priedola
TNS Baltijas Datu nams
Tālrunis: 7096300
E-pasts: inta.priedola@tns.lv