Īsumā par visu

 Speciālista sleja

 TNS informācija

 > Latvijā

 > Pasaulē

 Mediju pētījumi

 > Mediju tendences

 > Reklāmu tops

 > Kampaņu audits

 > Terminu vārdnīca

 Marketinga pētījumi

 > Kvalitatīvie

 > Kvantitatīvie

 >> Biznesa omnib.

 >> Bankas

 Tehnoloģijas &
 Risinājumi


 Eksperimentālā datu
 virtuvīte

 

Mediju tendences 2004. gada vasarā

Ieva MiezīteTNS BMF ir apkopojusi šīs vasaras mediju auditoriju pētījumu rezultātus (maijs-jūlijs).

Pētījumu rezultāti liecina, ka, tāpat kā šī gada pavasarī, 97 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vismaz vienu no Nacionālajā Mediju Pētījumā/Vasara 2004 iekļautajiem 262 preses izdevumiem.

Preses izdevumu grupu patēriņā saglabājas stabilas ilgtermiņa tendences. Šī gada vasarā vidēji 46,1 % Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši vai caurskatījuši kaut vienu nacionālo dienas laikrakstu dienā. Lai gan, salīdzinot ar pavasara pētījuma rezultātiem, šis rādītājs nav būtiski mainījies, tomēr ilgākā laika periodā ir vērojams nacionālo dienas laikrakstu lasīšanas rādītāju samazināšanās. Reģionālo laikrakstu lasīšana saglabājas līdzšinējā apjomā (lasījuši 48,5 % Latvijas iedzīvotāju). Savukārt, ilgākā laika periodā ir vērojama tendence samazināties nacionālo dienas laikrakstu un reģionālo laikrakstu lasīšanas pārklājumam – ja 2002. gada vasarā vidēji 26,6 % Latvijas iedzīvotāju lasīja vai caurskatīja gan nacionālo, gan reģionālo presi, tad 2003. gada vasarā tādu bija 25 %, bet šovasar – 22,2 % no visiem iedzīvotājiem.

Kaut vienu nedēļas izdevumu (laikrakstu pielikumus, nedēļas avīzes un nedēļas žurnālus) nedēļas laikā izlasa 80,8 % iedzīvotāju, tas ir līdzīgi kā pavasara periodā (81,6 %). Nedēļas izdevumu grupā ir notikušas pārmaiņas, kas nedaudz ietekmē laikrakstu pielikumu, nedēļas avīžu un žurnālu lasīšanas rādītājus. Tā laikraksta “Diena” pielikums “Izklaide” kopš vasaras perioda tiek mērīts kā nedēļas žurnāls, šai grupai pievienojušies arī „Spicā Avīze”, „Popcorn” un „TV Šovs”, savukārt vairs neiznāk žurnāls „7”. Līdz ar to nedaudz paaugstinājās nedēļas žurnālu, bet samazinājās laikrakstu pielikumu lasīšanas rādītāji. Vasaras perioda vienā nedēļā vidēji 35,1% iedzīvotāju ir lasījuši kaut vienu laikrakstu iknedēļas pielikumu, 50,4 % - kaut vienu nedēļas laikrakstu (kur dominē televīzijas programmu izdevumi un krievu valodā iznākošā prese „Subbota”, Vestji”, „7 sekretov”, „MK Latvija”), bet 48,8 % – kaut vienu nedēļas žurnālu (kur priekšgalā ir latviešu valodā iznākošie izdevumi „Ieva”, „Privātā Dzīve”, „Sestdiena”, „Izklaide”, „Mājas Viesis”).

Vasarā vidēji 42,8 % iedzīvotāju izlasīja kaut vienu mēneša žurnālu mēnesī, bet 7,1 % - kaut vienu ceturkšņa žurnālus ceturksnī.

Nacionālā Mediju Pētījuma/Vasara 2004 rezultāti liecina, ka nacionālo dienas laikrakstu patēriņš (viena numura vidējā auditorija, Cover %) Latvijā diezgan būtiski atšķiras pēc iedzīvotāju dzīvesvietas (skatīt 1. grafiku). Ja Rīgā liels īpatsvars ir krievu valodā iznākošajai dienas presei un biznesa laikrakstiem, tad laukos lasītāki ir latviešu valodā iznākošie dienas laikraksti, kamēr citās pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju izvēle līdzinās Latvijas iedzīvotāju izvēlei kopumā.

1. grafiks: Nacionālo dienas laikrakstu viena numura vidējā auditorija, %


Kopumā, neskatoties uz dažādajām norisēm preses izdevējdarbības laukā, Latvijas iedzīvotāju lasīšanas ieradumu vispārējās tendences ir stabilas.

Analizējot Latvijas iedzīvotāju Interneta izmantošanas rādītājus, jāsecina, ka pretēji vasarā parasti novērojamai tendencei Interneta lietotāju skaitam samazināties vai palikt nemainīgam, šajā vasarā tas ir pieaudzis (skatīt 2. grafiku). 27 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir izmantojuši Internetu 6 mēnešu laikā, savukārt nedēļā Internetu lieto 21 % iedzīvotāju.

2. grafiks: Interneta lietotāju auditorija, %

No visiem 6 mēnešu Interneta lietotājiem 47 % dzīvo Rīgā, 28 % – citās pilsētās, bet 25 % laukos. Ja no visiem rīdziniekiem 18 % ir izmantojuši Internetu, sēžot pie sava mājas datora, tad citās pilsētās un laukos tādu ir attiecīgi 4 % un 3 %. Visvairāk Internetu iedzīvotāji izmanto savās darba vietās un skolā – Rīgā 27 % iedzīvotāju piekļūst Internetam šādā veidā, citās pilsētās – 15 %, bet laukos 17 % iedzīvotāju izmanto darba vai skolas interneta pieeju.

Saskaņā ar Radio auditoriju pētījuma rezultātiem, kurā radio dienasgrāmatas aizpilda Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem, vasaras periodā vidēji 85 % iedzīvotāju radio ir klausījušies vismaz vienu reizi nedēļā. Salīdzinot pētījuma periodu “Vasara 2004” un “Pavasaris 2004” rezultātus, var secināt, ka šajā periodā radio klausītāju skaits ir nedaudz pieaudzis no 81 % pavasarī līdz 85 % vasarā. Darba dienās radio ir klausījušies 83 % (pavasarī 80 %), bet brīvdienās – 67 % (pavasarī 65 %) iedzīvotāju. Viens radioklausītājs klausījies radio vidēji 267 minūtes jeb 4 stundas un 27 minūtes dienā.

Aplūkojot, kā sadalās klausīšanās laiks, kas veltīts katrai no radiostacijām, Latvijā klausītākās ir nacionālās apraides stacijas Latvijas Radio 2 (23 %) un Latvijas Radio 1 (14 %). Skatīt 3. grafiku.

3. grafiks: klausīšanās laika sadalījums Latvijā, 2004. gada vasara

Rīgā šajā periodā pēc klausīšanās laika sadalījuma līdera pozīcijā atrodas SWH+ 105,7 FM (15 %), Latvijas Radio 1 (12 %) un Radio PIK 100 FM (12 %). Nākamās klausītākās radiostacijas Rīgā ir Radio SWH (10 %), Latvijas Radio 2 (9 %). Skatīt 4. grafiku.

4. grafiks: klausīšanās laika sadalījums Rīgā, 2004. gada vasara

Analizējot televīzijas auditorijas pētījuma TV Metri rezultātus, vasaras periodā vidēji 88 % iedzīvotāju vecumā no 4 gadiem televizoru ir skatījušies vismaz vienu reizi nedēļā, kas ir nedaudz mazāk kā šī gada pavasarī (90 %). Laiks, ko televīzijas skatītājs pavadījis pie televizora, šajā vasarā līdzinās laikam, ko radioklausītājs velta radio klausīšanai. Viens televīzijas skatītājs ir skatījies televizoru vidēji 269 minūtes jeb 4 stundas un 29 minūtes dienā. Savukārt pavasarī televizora vērošanai vidēji tika veltīta 301 minūte jeb 5 stundas un 1 minūte.

Apskatot, kā sadalās skatīšanās laiks, kas veltīts katram no televīzijas kanāliem, Latvijā skatītākie kanāli ir LNT (23 %), TV3 (16 %) un LTV1 (13 %). Skatīt 5. grafiku.

5. grafiks: skatīšanās laika sadalījums Latvijā, 2004. gada vasara

Rīgā šajā periodā pēc skatīšanās laika sadalījuma līdera pozīcijā atrodas Pirmais Baltijas Kanāls (20 %), LNT (13 %), TV3 (10 %) un LTV1 (9 %). Skat. 6. grafiku.

6. grafiks: skatīšanās laika sadalījums Rīgā, 2004. gada vasara

Pētījumi:
Nacionālais Mediju Pētījums/Vasara 2004, 26.04.2004-25.07.2004, mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā 15-74 gadi, izlase - 1311 respondenti.
Radio/Vasara 2004, 03.05.2004-01.08.2004, mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā 12-74 gadi, izlase – 2009 respondenti.
TV Metri, 03.05.2004-01.08.2004, mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 4 gadiem, izlase – ~720 respondenti.

Ieva Miezīte
TNS BMF, projekta vadītāja
Tālrunis: 7096303
E-pasts: ieva.miezite@tns.lv