 Īsumā par visu |
|
Speciālista sleja |
|
TNS informācija |
|
> Latvijā |
|
> Pasaulē |
|
Mediju pētījumi |
|
> Mediju tendences |
|
> Reklāmu tops |
|
> Kampaņu audits |
|
> Terminu vārdnīca |
|
Marketinga pētījumi |
|
> Kvalitatīvie |
|
> Kvantitatīvie |
|
>> Biznesa omnib. |
|
>> Bankas |
|
Tehnoloģijas & Risinājumi |
|
Eksperimentālā datu virtuvīte |
“Mōceitōja kungs, kas ir ōtrōks – zyrgs voi mašina?” jeb īss ieskats kvalitatīvo metožu attīstības vēsturē |
Pasaules izziņas metožu arsenāls bija samērā šaurs, tāpēc kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes attīstījās, papildinot viena otru. Tā laika pētījumu rezultāti bieži vien atspoguļoja paša pētnieka subjektīvo viedokli par pētāmo parādību un pēc formas un satura atgādināja brīvā stila esejas. Parādoties praktiskai interesei par sociāliem procesiem 19. gadsimta beigās, strauji attīstījās sociālās zinātnes, kas ievērojami iespaidoja arī metodoloģijas attīstību. Tādām sfērām kā psihiatrija, sociālā antropoloģija, socioloģija un politiskā ekonomija bija nepieciešami jauni analīzes veidi, kas ļautu paaugstināt iegūtās empīriskās informācijas ticamību. Par pirmo ievērojamo kvalitatīvā pētījuma paraugu var uzskatīt 1855. gadā iznākušo franču zinātnieka F. Le Plē monogrāfiju “Eiropas strādnieki”, kur tika pētītas 300 ģimenes no dažādiem sociāliem slāņiem. Informācijas vākšanai viņš izmantoja novērošanas un intervijas metodes. Neskatoties uz to, ka teorētiskās socioloģijas attīstības centrs atradās Eiropā, par praktiskās jeb empīriskās socioloģijas attīstības centru kļuva ASV. Gadsimta sākumā šī valsts piedzīvoja intensīvu ekonomisko augšupeju, kā arī saskārās ar nopietnu emigrācijas problēmu. Lielas cilvēku masas no visas pasaules ienesa ASV dzīvē savas vērtības, kultūras īpatnības, uzvedības modeļus un skatu uz lietām. Līdzi tika atvestas arī neatrisinātas problēmas, pieauga noziedzība. Saskaroties ar šādām sociāla un ekonomiska rakstura problēmām, praktiskie amerikāņi sāka izmantot socioloģiju, lai noskaidrotu problēmu cēloņus un mēģinātu atrisināt radušos situāciju. Viens no šādiem pētījumiem bija U. Tomasa un F. Znaņecka piecu sējumu darbs “Poļu zemnieks Eiropā un Amerikā”. Darbā tika apskatīti iemesli poļu zemnieku emigrācijai uz ASV, spēja adoptēties jaunā vidē utt. Situācijas specifika noteica neformalizēto metožu izvēli datu iegūšanai – nestrukturēto novērošanu, padziļinātas intervijas, kā arī “tradicionālo” dokumentu – vēstuļu, dienasgrāmatu un citu rakstisko avotu – analīzi. I. attīstības posms (20.–30. gadi) XX gadsimta 20. gadu sākumā, kad komerciālās sfēras uzdevumu risināšanai tika izveidotas masu aptauju tehnoloģijas, kvalitatīvās metodes bieži vien tika kritizētas par savu nezinātniskumu. Iespējams, tas arī bija abu metožu pastāvēšanas lūzuma punkts. No šī brīža kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes attīstījās patstāvīgi. 20.–30. gados aptaujas kļuva populāras ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Socioloģijā sāka izmantot statistiskās metodes datu apstrādei, kas padarīja datu apstrādes procesu vieglāku un rezultātus ticamākus. Aptaujas sāka izmantot visās dzīves sfērās – sabiedriskā viedokļa izpētei, vēlēšanu rezultātu noteikšanai, mērot attieksmi pret dažādiem produktiem utt. Strauji attīstoties kvantitatīvajām metodēm, kvalitatīvās metodes uz kādu laiku nokļuva ēnā un pārsvarā tika attīstītas specifiskās nozarēs. Tā 30. gados J. Moreno izmantoja grupas intervijas principu, strādājot ar psihoterapeitiskām grupām. 50. gados viņa izstrādnes grupu terapijas jomā turpināja attīstīt K. Rodžers, kura darbus vēlāk pamanīja un atzinīgi novērtēja arī sociologi. II. attīstības posms (1940.–1945. gads) Otrais pasaules karš radīja jaunas prasības sociālām zinātnēm. Jau pirms kara amerikāņu zinātnieks R. Mertons izstrādāja dažus pamatprincipus jaunai metodei “Padziļinātas intervijas grupā”. Kaut arī grupu diskusijām (to mērķis ir atrast risinājumu, kas spētu apmierināt lielāko daļu mērķgrupas pārstāvju) ir sena vēsture, par kuras atskaites punktu var uzskatīt jau pirmatnējo karavadoņu padomju sanākšanas, R. Mertons pirmais noformulēja to kā atsevišķu pētniecisku metodi. Jaunās metodes priekšrocības R. Mertons izmantoja no 1941. līdz 1943. gadam, kad grupu diskusijās tika pētīta “propagandas pārliecības pakāpe kara apstākļos”. Balstoties uz šo pētījumu rezultātiem, zinātnieks 1956. gadā uzrakstīja un publicēja pirmo kvalitatīvo pētījumu mācību grāmatu "Fokusētā intervija". III. attīstības posms (50.–80. gadi) Pēckara gados pētījumu industrija visstraujāk turpināja attīstīties ASV. Ekonomiskais bums stimulēja arī mārketinga pētījumu sfēras popularitātes celšanos. Pirmais, kurš izmantoja grupas diskusijas tirgus izpētei, bija T. Lovaks. 1949. gadā viņš uzaicināja mājsaimnieču grupu uz savu biroju, lai apspriestu jaunā produkta īpašības. Šī pieredze izrādījās visnotaļ veiksmīga, un dažu gadu laikā fokusētās grupas intervijas metode guva plašu atzinumu tirgus pētnieku vidū. Mārketinga prasības auga, un līdz šim pārsvarā izmantotā racionālā pieeja tirgus izpētei vairs nespēja sniegt visas nepieciešamās atbildes. Cilvēku individualizācijas process, dzīves “atomizācija” iespaidoja arī ekonomisko sektoru. Veiksmīgākai tirgus attīstībai bija nepieciešama padziļināta informācija par norisēm un procesiem, kas spētu labāk izskaidrot patērētāju uzvedību, sabiedrības vērtību sistēmu utt. Šo tendenci apliecināja arī sešdesmito gadu studentu nemieri, kas norādīja uz racionālas pieejas krīzi un pievērsa zinātnieku uzmanību kvalitatīvajai pieejai. Sākot ar 70. gadiem, kvalitatīvās metodes piedzīvoja uzplaukumu. IV. attīstības posms (modernie laiki) Kvalitatīvo metožu attīstība notika viļņveidīgi. Tas lielā mērā bija saistīts ar dominējošiem metodoloģiskiem uzskatiem un interesi par sabiedrisko procesu cēloņiem un to norisi. Šo metožu popularitāte bija vairāk atkarīga no subjektīviem faktoriem, nevis praktiskas dabas mārketinga uzdevumiem un daudz kā cita. Pašlaik interese par kvalitatīvām metodēm turpina pieaugt. Šī metožu grupa atrada savu vietu un tiek izmantota specifiskas informācijas iegūšanai, nevis papildu apstākļu novērtēšanai, kā tika apgalvots vēl nesenā pagātnē. Izmantojot šo metodi, tika izstrādāts vairums jaunu tehniku, kas palīdz precīzāk un dziļāk ielūkoties cilvēka apziņas un zemapziņas procesos, labāk izprast viņa rīcības cēloņus. Piemēram, individuālās projektīvās metodikas, kas paredzētas testēšanai, psihodiagnostikai un neapzināto motivāciju konstatēšanai, sākumā tika izmantotas psiholoģijā, bet pēdējos gados tiek veiksmīgi adoptētas arī socioloģijā, mārketinga un politisko pētījumu praksē. Īpaši bieži šīs tehnikas tiek izmantotas “Fokusa grupu diskusijās” (FGD), kur individuālās metodes priekšrocības tiek piemērotas arī grupas procesu mērīšanai. Nobeigums Kvalitatīvās metodes ir lielisks instruments jaunā izpētei un apzināšanai. Tās ir neaizvietojamas arī vecu, iesīkstējušu problēmu “ārstēšanā”, kur ir svarīgi apzināties problēmas sakni un rast tās optimālākos risināšanas veidus, nevis cīnīties ar sekām. Par kvalitatīvo metožu popularitāti liecina to plašais izmantošanas lauks – psihoanalīze, politika, socioloģija, mārketings, sabiedriskās attiecības, reklāma, jaunu ideju ģenerēšana, sociālā sfēra utt. Īpaši strauji attīstījās “Grupas diskusiju metode”. Trīsdesmit gadu laikā parādījās vairāki FGD veidi, kas palīdz aplūkot problēmas no visspecifiskākiem aspektiem, – radošās grupas jaunu ideju ģenerēšanai, konflikta grupas padziļinātu pretstatu cēloņu izpētei utt. Neaizmirsīsim, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, kam ir jāsadzīvo ar citiem sabiedrības locekļiem. Tas kvalitatīvajām metodēm paver neierobežotu darbības lauku un veicina to aktualitāti. Turpinājums sekos...
Izmantotā literatūra:
Dmitrijs Ščegoļevs |
Pirmsākumi