Interneta lietotāju skaits Latvijā 2003. gadā nostabilizējies

Interneta lietotāju skaits kopš šī jaunā medija parādīšanās Latvijā ir būtiski pieaudzis. No niecīgiem 2 % 1997. gadā līdz 24 % – 2004. gada ziemā. Taču atskatoties uz 2003. gadu vērojama Interneta lietotāju pieauguma skaita samazināšanās tendence – 2003. gadā lietotāju skaits palika uz 24 % robežas. Salīdzinājumam – Lietuvā 2004. gada ziemā pēdējo 6 mēnešu laikā Internetu lietoja 28,1 %, un pēdējo 7 dienu laikā – 22,2 %, bet Igaunijā Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā lietoja vairāk kā 46 %.

Dati: TNS BMF, e-Track, 1997-2004

Izaugsmes apstāšanās iespējams skaidrot ar virkni faktoriem – Interneta pieslēguma un abonēšanas maksu, iedzīvotāju pirktspēju, datoru pieejamību un lietošanas prasmi u.c., taču šajā apskatā analizēsim kādas kvalitatīvās izmaiņas notiek Interneta lietotāju skaitā, un kāds ir Interneta lietotāju demogrāfiskais profils.

Interneta lietošanas laiks	2003. ziema	2003. pavasaris	2003. vasara	2003. rudens	2004. ziema
Pēdējo 7 dienu laikā	14,84	17,95	15,29	16,65	18,12
Pēdējā mēneša laikā	3,97	4,02	4,85	2,42	4,03
Pēdējo 3 mēnešu laikā	2,13	1,52	1,88	2,82	1,33
Pēdējo 6 mēnešu laikā	0,62	0,53	0,74	1,12	0,68
Pirms 6 mēnešiem	2,22	1,62	2,68	1,76	1,26
Nav lietojuši Internetu	76,22	74,36	74,56	75,23	74,58

Dati: TNS BMF, e-Track, 2003-2004

Kā redzams tabulā lielākā daļa Interneta lietotāju lietojuši Internetu pēdējo 7 dienu laikā, t.i. attīstās regulāra Interneta lietošana – t.i. tie Interneta lietotāji, kas vispār lieto Internetu, lieto to regulāri. Līdz ar to jāsecina, ka Interneta lietotāju segments kļūst aktīvāks, lieto Internetu aktīvāk un vairāk izmanto Interneta sniegtās iespējas.

Savukārt kā Interneta lietotāju skaita pieauguma problēma ir specifiskais Interneta lietotāju segments. Jau minēto faktoru dēļ Internets ir pieejams galvenokārt cilvēkiem ar augstiem ienākumiem, kā arī skolēniem un studentiem, kas var piekļūt Internetam mācību vietās.

Interneta lietotāju skaits stabili aug, piemēram, sociāli-ekonomiskā statusa grupā A (saskaņā ar ESOMAR – uzņēmumu īpašnieki, augstākā līmeņa vadītāji un profesionāļi – ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību). Tā 2004. gada ziemā Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā bija lietojuši 59 % no šīs grupas (salīdzinot ar 24 % vidēji Latvijā), kā arī 42 % iedzīvotāju vecumā no 15-74 ar augstiem ienākumiem. Savukārt iedzīvotāju grupās ar vidējiem un zemiem ienākumiem Interneta lietotāju procents nepieaug.

Internetizācijas process būtiski ir skāris Rīgu – tajā Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā lietojuši 39 %, savukārt pārējos Latvijas reģionos Interneta lietotāju skaits bijis pat vairāk kā divas reizes mazāks. Ārpus šim minētajām grupām Interneta lietošanas biežums praktiski nepalielinās – tādēļ būtiski nemainoties iedzīvotāju motivācijai lietot Internetu ļoti iespējams, ka straujš Interneta lietotāju skaita pieaugums nav gaidāms.

Būtiska tendence saistībā ar Interneta lietošanu ir gados jaunu Interneta lietotāju īpatsvars. Tā, piemēram, vecumā 15-19 g. Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā lietojuši 65 %, vecumā 20-29 – 42 %, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem vairs tikai 27 %. Jāsecina, ka Internets šobrīd tomēr ir medijs, ko lieto gados jauni cilvēki – pagaidām nav novērojama arī tendence, ka palielinātos gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars Interneta lietotāju vidū.

Savukārt Interneta mediju popularitāte var raksturot Interneta lietotāju intereses. Pirmajā vietā pēc apmeklētības ir Interneta portāls Delfi – to pēdējās nedēļas laikā apmeklējis 41 % Interneta lietotāju. Apmeklētāko mediju TOP 9 atrodami gan portāli, gan telekomunikāciju operatoru mājas lapas, gan bezmaksas e-pasta sistēmas un uzziņu katalogs 118.

Jānis Krauklis
Janis.Krauklis@tns.lv
Tālrunis: +371 7096303