TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2009. gadā krities par 46 %

17.02.2010. Latvijas Reklāmas asociācija ir apkopojusi Latvijas mediju reklāmas tirgus rezultātus par 2009. gadu, un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi informāciju par lielākajiem reklāmdevējiem un reklamētākajām nozarēm un zīmoliem.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce komentē, ka mediju reklāmas tirgus 2009.gadā attiecībā pret 2008. gadu samazinājies par 46 %. Kritums ir pietuvojies, bet nav sasniedzis reklāmas speciālistu prognozi, kas izskanēja pēc 2009. gada pusgada datu apkopojuma, kad tika prognozēts 50 % kopējā apjoma kritums.

Mediju reklāmas tirgus 2009. gadā ir palicis 52,7 miljonus latu apjomā

Vismazākais kritums ir vērojams interneta vidē, sasniedzot 32 % kritumu, nākamās divas mediju kategorijas ir vide un radio ar 38 % un 39 % kritumu. Vissliktāk 2009. gadā salīdzinot ar 2008. gadu ir veicies preses kategorijai, jo avīžu reklāmas tirgus samazinājies par 57 %, bet žurnālu par 63 %. Latvijas mediju reklāmas tirgus 2009. gadā neto ieņēmumu ziņā ir atgriezies 2005.gada apjomā.

TO5 reklamētākās nozares

Medijos 2009. gadā nemainīgi reklamētākā nozare ir bijusi mobilie sakari. Savas pozīcijas zaudējot finanšu institūciju un pakalpojumu un automašīnu nozarēm, topā augstāk spējušas pakāpties mazumtirdzniecības un zāļu nozares, ieņemot attiecīgi 2. un 3. vietu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpumu par divām vietām piedzīvojušas arī mājsaimniecības higiēnas un auksto dzērienu nozares, nokļūstot 2009. gada visvairāk reklamētāko nozaru topa 4. un 5. vietā.

 

TOP5 lielākie reklāmdevēji

2009. gada lielāko reklāmdevēju TOP5 ir interesants ar stabilitāti, salīdzinot ar 2008. gadu. TOP5 ir tikai viens jauns reklāmdevējs - Henkel , kas, kāpjot par 3 vietām augstāk, salīdzinot ar 2008. gadu, atrodas 4. vietā šī gada topā. Tele2 , Procter & Gamble un Bite nemainīgi saglabā savas pozīcijas kā 3 lielākie reklāmdevēji. Tāpat kā 2008. gadā, arī 2009. gadā piecu lielāko reklāmdevēju topu noslēdz LMT .

 

TOP5 reklamētākie zīmoli

Reklamētāko zīmolu topa virsotnē notikušas pārmaiņas. Ilggadējais visvairāk reklamētākais zīmols Zelta Zivtiņa šogad atrodas 3. vietā. Pirmo vietu ieņem zīmols Tele2 , pakāpjoties par vienu vietu augstāk nekā 2008. gada topā. 2009. gadā aktīvi reklamēti zīmoli Maxima , kas ieņem 2. vietu, un Rimi , kas no 7. vietas 2008. gadā šogad iekļuvis sarindojuma 5. vietā. Nemainīgi 4. vietā starp visvairāk reklamētākajiem zīmoliem atrodas Bite.

 

Nozares ekspertu komentāri

„Interneta reklāmas daļa ir būtiski pieaugusi, neskatoties uz to, ka kopējā Latvijas reklāmas tirgū joprojām vērojams kritums. Interneta reklāmas tirgus daļas pieaugumu būtiski ietekmē lielie interneta portāli, savukārt kopējos rādītājus būtiski ietekmēja vidējo un mazu portālu neveiksmes. Reklāmas devēju izvēle par labu internetam ir skaidrojama ar vēlmi meklēt aizvien efektīvākus mediju kanālus. Arī mediju aģentūrās ir vērojama tendence digitālo nodaļu izveidē.” Tā par interneta reklāmas tirgu izteicās Andis Kulinskis , SIA Inbokss” pārdošanas nodaļas vadītājs.

Savukārt Ginta Lejiņa , Kinoreklāmas aģentūra Pirmā Līnija valdes locekle par kino tirgu teica: „Kino reklāmas tirgus naudas izteiksmē pērn sarucis par 44 %, kas gan ir nedaudz mazāk kā kopējais samazinājums, tomēr, ņemot vērā šī reklāmas tirgus segmenta relatīvi niecīgo apjomu, tas ir skarbs trieciens kinoteātriem kā reklāmas izvietojošiem medijiem. Līdz ar to pat veselu nozaru reklāma kinoteātros 2009. gadā neparādījās. Papildus grūtības reklāmas kampaņu veidošanā radīja kino apmeklējumu skaita samazināšanās par vairāk nekā 10 % pērn, salīdzinot ar 2008.gadu.”

Everita Ušacka Clear Channel ģenerāldirektore: „Vides reklāmas jomā kopējais kritums ir viens no mazākajiem – 38 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Vides reklāma kopumā saglabājusi savu reklāmas tirgus daļu, uzrādot nelielu pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka kritums vides reklāmas tirgū ir diferencēts starp vides reklāmas nesējiem, lielākais cietējs ir lielformāta segments – reklāmas uz namu sienām līdz pat 70 % un lielformāta stendiem ( bilboard ). Salīdzinoši popularitāti saglabājuši reklāmas pīlāri un gaismas kastes ( city light ), kuru tīklu princips nodrošina gan lielu auditoriju, gan ekspozīcijas frekvenci. Vides reklāmas stabilo stāvokli šajos apstākļos nosaka plašā, nefragmentētā auditorija un jaunākie uzlabojumi, kas ļauj precīzāk tēmēt mērķa auditoriju arī vides reklāmā.”

Valdis Melderis Radio Skonto programmu direktors radio reklāmas tirgu komentēja: „Radio bijis tikpat izaicinošs gads, kā pārējiem informācijas kanāliem, tādēļ ir dabiski raudzīties uz skaitļiem salīdzinoši. Radio ir saglabājis savu tirgus daļu kopējā reklāmas tirgu, un kritums, kas ir mazāks, kā tirgus vidējais, liecina, ka medijam kopumā ir izdevies labi pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem. Radio cena un operativitāte ir bijis labs risinājums situācijā, kad joprojām pārsvarā dominē operatīvas īstermiņa kampaņas par nelieliem līdzekļiem. Apjoma ziņā šis gads varētu būt līdzīgs iepriekšējam, tomēr labā ziņa ir tā, ka mēs vairs nejautājam sev, kas notiek un ko tagad darīt, uzņēmēji saskata arī iespējas, turklāt - par izdevīgāku cenu.
Tomēr cenu jautājumam ir arī otra puse - šobrīd daudzi mediji nespēj atrast īsto balansu starp cenu un piedāvāto vērtību, un tas apdraud vairāku mediju izredzes izdzīvot, jo valda sajūta, ka labāk saņemt pasūtījumu par jebkuru cenu, nekā nesaņemt nemaz.”

Guntars Traubergs LNT un TV5 pārdošanas direktors savukārt par TV tirgu izteicās: „Pagājušais gads gan reklāmas tirgū kopumā, gan TV tirgū bijis ļoti grūts, bet prieks, ka esam izdzīvojuši, spējuši pielāgoties un turpināt veiksmīgi strādāt arī zaudējot 44 M Ls !!! Krīze pilnībā apturējusi vietējo TV fragmentāciju un vairāku jaunu kanālu attīstību un multi kanālu platformas tālāko attīstību, kas būtu konkurences ierocis pret tālāku kabeļtelevīzijas izplatību un cīņu par auditorijas piesaistīšanu. Krituma pieauguma temps TV jau 2009. 2.pusgadā strauji samazinājies.
2010. TV redzam ar pozitīvām iezīmēm. Pirmais pusgads plānots tikai nedaudz zemāks nekā 2009. 2. pusgads, bet 2. pusgadā jau iespējams pat pieaugums!
Cenas TV tirgū kritušās atbilstoši brīvajam inventāram un aizpildījums tikai nedaudz samazinājies. Vietējo TV ieņēmumu samazinājumu visskarbāk izjutusi programmu ražošana. Tas samazinājis arī sponsoringa iespējas, kur kritums bijis pat straujāks nekā vidējais, bet rudens sezonas ražošana jau paredzēta tāda pašā apjomā kā pirms krīzes sākuma, ieguldot līdzekļus pašu ražošanā un palielinot konkurētspēju pret retranslētajiem TV kanāliem!
Gada vidū TV pilnībā pārejot uz Digitālo Ētera apraidi, kritīsies lielo kanālu reitingi, bet kā jau to pierādījusi pilsētu digitalizācija-kabelizācija, šis krituma apjoms pus gada laikā samazināsies, jo pamatā Latvijas iedzīvotāji tomēr izvēlas un savu laiku velta TOP 5 televīzijām, kas piedāvā lokālu saturu, šovus un ziņas.”

Aigars Stankēvičs A/S Lauku Avīze reklāmas direktors  par preses reklāmas tirgu teica: „Samazinoties reklāmu skaitam , izdevumu savstarpējai konkurencei un konkurencei arī starp mediju grupām, būtiski samazinājusies pakalpojumu cena. Pēc manām domām , tiešs cenu samazinājums elektroniskajiem medijiem kā Radio un  TV, papildus veicinājis reklāmas kritumu presei, jo īpaši žurnāliem. Tam , kā netiešs pierādījums ir 2009.gada tirgus sadalījums pa segmentiem, kur neskatoties uz absolūtiem skaitļiem TV daļa kopējā "pīrāgā" pieaugusi par vairāk kā 5 % punktiem, bet žurnāliem attiecīgi samazinājusies. Vēl preses reklāmas tirgu ietekmējis arī tas apstāklis , ka vienkārši samazinājies drukāto mediju skaits vai arī uz laiku pārtraukta to izdošana.
Reklāmas apjoms avīzēs ir daudz ciešāk saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju, kā citos medijos. Avīzēs mazāk izvieto imidža reklāmas. Vairāk tur ir sludinājumi, akciju reklāmas un dažādas informatīvas reklāmas.”

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs stāsta, ka, analizējot TNS Latvia Reklāmu reģistra datus, redzams, ka vairums lielāko reklāmdevēju stabili turas savās pozīcijās, un būtiskākā izmaiņa ir finanšu un auto nozaru reklāmas apjoma samazinājums. Aplūkojot visvairāk reklamētāko nozari - mobilos sakarus, var novērot, ka, ja iepriekšējos gados ievērojami vairāk tika reklamētas mobilo operatoru priekšapmaksas kartes (gan Zelta Zivtiņa , gan O Karte un Bites Toxic ), tad 2009. gadā ir kļuvis lielāks tieši pastāvīgo pieslēgumu reklāmu apjoms.

Kārlis Gedrovics „Inspired Communications” valdes loceklis: " Ir būtiski mainījusies aģentūru vide, jo īpaši Latvijā. Mediju aģentūras transformējas par komunikāciju aģentūrām. Mediju aģentūrās integrētajiem komunikāciju risinājumiem veltītie resursi ir vairāk nekā dubultojušies gada laikā. Robežas starp radošajām, mediju un PR aģentūrām brūk, dogmas krīt, paverot iespēju jaunam jaunrades vilnim. Šis ir mediju aģentūru iespēju laiks.
Prieks par LRA darbību 2009. gadā. Svarīgi, ka izdevies pieķerties pašu pamatu sakārtošanai. Spilgts piemērs - mediju aģentūru labās prakses dokuments, kas ir fundamentāls solis reklāmdevēju un aģentūru produktivitātes paaugstināšanā. Tas neatrisinās visas ar negodīgo praksi saistītās problēmas, tomēr noteikti būtiski palīdzēs reklāmdevējiem paaugstināt mediju konkursu efektivitāti."

Ģirts Ozols, LRA prezidents: „Radošajām aģentūrām biznesa apjomu kritums 2009. gadā fiksēts 25-30 % apjomā, salīdzinot ar 2008. gadu. Tas liek prognozēt nozīmīgu spēlētāju skaita samazināšanos tuvāko 6 - 10 mēnešu laikā. Protams, atšķirībā no mediju aģentūrām, radošo aģentūru „spēles laukumā” turpinās veidoties vairākas jaunas vienības, bet – ne jauni spēles noteicēji. Kopumā tuvākajā laikā aģentūru loma pieaugs gan lielo reklāmdevēju tirgus daļas būtiska pieauguma, gan arī reklāmdevēju mārketinga kompetenču kā ārpakalpojuma iegādes ietekmē."

Kontakti

Laura Briča
TNS Latvia mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv

 

Mārtiņš Traubergs
TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors
t 67 096 300
e martins.traubergs@tns.lv

 

Ingrīda Krīgere
LRA valdes locekle
t 67 325 532
e ingrida@lra.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā



Tavs Neredzamais Sabiedrotais


#1 | #2 | #3 | #4 | #5 | #6 | #7
#8 | #9 | #10 | #11 | #12 | #13
#14 | #15 | #16 | #17 | #18 | #19
#20 | #21 | #22 | #23 | #24 | #25
#26 | #27 | #28 | #29 | #30 | #31
#32 | #33 | #34 | #35| #36| #37| #38| #39

Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS Gallup Lietuva

 
© 2014 TNS Latvia
Autortiesības